Viņa norādīja, ka īstermiņā pastāv iespēja no Ukrainas uz Latviju atbraukušo civiliedzīvotāju bērniem izvēlēties mācības mazākumtautību programmā. Ministre gan atgādināja, ka mazākumtautību programmā sākumposmā 50% mācību vielas tiek apgūta latviešu valodā, bet vismaz 80% vielas – 7.–9. klašu posmā.
"Bet, runājot par nākamo gadu un ilgākā termiņā, tādā ilgākā termiņā, mēs redzam, ka būtu bērniem jāmācās pamatizglītības programmās valsts valodā," norādīja ministre.
Viņa norādīja, ka tajās izglītības iestādēs, kurās nonāk Ukrainas bērni, tiek novirzīts papildu finansējums, lai varētu nodrošināt individuālu latviešu valodas apguvi.
Tikmēr Veselības ministrija paredzējusi dažādus atbalsta pasākumus vasarā, tostarp nometnes Ukrainas bērniem, stāstīja Muižniece, norādot, ka viņa uzdevusi sadarbībā ar Kultūras ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu izveidot integrācijas kursu tieši latviešu valodas, kultūras un vēstures apguvei visiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas ieradīsies Latvijā.
Muižniece atzina, ka visi bērni, kas Latvijā nonāk no Ukrainas, tiek ieskaitīti klasēs atbilstoši vecuma posmam. Vidusskolas beidzējiem paredzēti atsevišķi izņēmumi.
"Lai iegūtu gala vērtējumus, viņiem šobrīd Valsts izglītības satura centrs tulko pārbaudes darbus arī ukraiņu valodā.
Skolas arī varēs veidot savus pārbaudes darbus, un mēs sniegsim atbalstu. Tieši tāpat arī ir atbrīvoti no gala vērtējuma iegūšanas latviešu valodā, saprotot, ka divos mēnešos nevar iegūt to vērtējumu," teica ministre.
KONTEKSTS:
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā prognozēts, ka Latvijā ieradīsies ap 10 000 bēgļu no Ukrainas. Rīgas bēgļu atbalsta centrā līdz ceturtdienai bija reģistrēti 8096 palīdzības meklētāji. Izglītībai pieteikušies 1414 Ukrainas bērni, no tiem 426 pieteikušies pirmsskolām, bet 988 – vispārējās izglītības skolām, ziņoja LETA.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mācības Latvijā sākuši vairāk nekā 1300 kara bēgļu bērni. Daļa no viņiem cenšas atsākt neklātienes mācības Ukrainā.
