"Jautājumos, kas skar tiesu varas budžetu un personāla politiku, ir jādod tiesām un tieslietu padomēm lielāka neatkarība. Šie jautājumi nevar būt politiķu darba kārtībā, nebūtu pieļaujams, ka tiesnešiem ir sajūta, ka iejaucamies tiesas spriešanā," sacīja Lībiņa-Egnere.
Jaunās ministres galvenā prioritāte esot stiprināt tiesu varas neatkarību. "Lai katrs cilvēks, uzņēmējs sajustu, ka tiesu vara viņam ir pieejama, un viņš uzticētos tam, ka tiesu nolēmumi tiks izpildīti; lai viņš uzticētos likuma varai," sacīja politiķe.
Nozīmīgi ir, lai tiesas pakalpojumi būtu pieejami un kvalitatīvi. Ministre uzskaitīja vairākus pasākumus, toskait Tieslietu akadēmijas veidošanu. Tāpat Latvijai svarīgi šajā laikā ir atbalstīt Ukrainu, arī kopā ar citiem sabiedrotajiem meklējot veidus, kā var notiesāt kara noziedzniekus.
Pēc Lībiņas-Egneres teiktā, pēdējā laikā attiecībā uz tiesu darbu Latvija panākusi progresu. "2022. gada pētījumā par Eiropas Savienības vidējiem tiesu izskatīšanas rādītājiem Latvija ir labi sevi parādījusi. Bet pirmstiesas procesā, kas ir izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā, tur vēl būtu daudz kas veicams," viņa skaidroja.
Administratīvajās lietās un civillietās Latvija ir virs Eiropas vidējā rādītāja. Problēma esot ar krimināllietām. "Ilgstošais izmeklēšanas periods ietekmē visu lietas iztiesāšanas gaitu," norādīja Lībiņa-Egnere.
Saistībā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi par visu ģimeņu aizsardzību, ministre sacīja, ka pagaidām tas ir izpildīts daļēji. Viņa aizstāv, ka tas ir jāizpilda pilnībā. Pēc politiķes teiktā, Civilās savienības likuma pieņemšanai Saeimā trūkst balsu, tāpēc panākta vienošanās, ka izmaiņas tiks veiktas vairākos likumos.