Ministre norādīja, ka vēl pirms krīzes sāktas pārmaiņas veselības aprūpē un krīze apliecina, ka virziens bijis pareizs, un tas palīdzēs darbus virzīt ātrāk. Viena no šīm lietām ir jauns atalgojuma modelis nozarē, no kā savukārt izriet, cik liels finansējums nepieciešams cilvēkresursiem veselības aprūpē.
Savukārt kā otru jautājumu Viņķele minēja slimnīcu līmeņu pārskatīšanu: “Papildus vērtējot slimnīcu sniegumu epidēmijas laikā, varu apliecināt –
nevienai slimnīcai līmenis paaugstināts netiks.”
Ministre atzina, ka reģionālo slimnīcu sniegums Covid-19 krīzē ir ārkārtīgi atšķirīgs. “Ir trešā un otrā līmeņa reģionālās slimnīcas, kas lieliski un profesionāli tikušas galā. Un ir tādas, kas apstiprinājušas vien faktu, ka pakalpojumu klāsts, ko tās sniegušas vēsturiski, ir jāpārskata,” sacīja Viņķele.
Viņa gan piebilda, ka nevienu slimnīcu neplāno slēgt, jo vajadzība pēc veselības aprūpes un paliatīvajiem pakalpojumiem ir ļoti akūta. “Bet jautājums, cik daudzās jāuztur uzņemšanas nodaļas 24/7 režīmā un jābūt dežurējošiem speciālistiem 24/7 režīmā. Uz to mums būs jāatbild šīs vasaras laikā,” sacīja politiķe.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.
Eksperti gan norādījuši - gadiem ir vērojama situācija, ka slimnīcas slēpušas to reālās spējas sniegt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus.
Arī pārskatot datus, Veselības ministrija jau iepriekš neizslēdza, ka vairākās slimnīcās noteiktais līmenis varētu tikt pazemināts. Dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.
