No šā gada 1. oktobra tiks palielināta pensija vai tās daļa, kas nepārsniedz 420 eiro. "Vienkāršāk sakot, ja pensija ir līdz 420 eiro, tiks indeksēta visa pensija, savukārt, ja pensija ir lielāka par 420 eiro, tad tiks indeksēta tikai 420 eiro, bet daļa, kas pārsniedz, tā netiks indeksēta," teica ministre.
Ministre norādīja, ka šogad vecuma pensiju pieaugums būs atkarīgs no cilvēku uzkrātā apdrošināšana stāža. "Visaugstāk novērtēti būs tie seniori, kam būs vislielākais darba stāža uzkrājums," teica Petraviča.
Tātad: ja darba stāžs stāžs senioram ir līdz, piemēram, 29 gadiem, tad pensija pieaugs par 7,19%, bet, ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos un smagos apstākļos, tad pensija pieaugs par 8,05%. Savukārt, ja stāžs ir 40-44 gadi, tad pensija pieaugs par 8,91%, bet, ja stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija pieaugs par 9,77%.
Petraviča minēja piemēru: ja senioram pensija tagad ir 250 eiro un darba stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad šajā gadījumā pensija pieaugs par 24,4 eiro, bet, ja pensija tagad ir 350 eiro un darba stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija pieaugs par 34 eiro. "Tātad, jo lielāka pensija un lielāks darba stāžs, tad arī šis pieaugums būs lielāks. Maksimālais pieaugums ir apmēram līdz 45 eiro," teica labklājības ministre.
Viņa norādīja, ka šogad pirmo reizi tiks indeksētas piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par uzkrāto darba stāžu līdz 1995. gadam. "Tiem, kam [piemaksa] bija 1 eiro, pēc indeksācijas būs 1,07 eiro, bet, kam bija 1,5 eiro, tam būs 1,61 eiro," teica ministre, izsakot cerību, ka nākamgad izdosies palielināt minimālo pensijas līmeni.
Tai pašā laikā jārēķinās, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina to summu, ko pensionārs patiesībā saņems.
Petraviča uzsvēra, ka šī būs lielākā indeksācija, kāda jebkad iepriekš ir bijusi, un tam atvēlēti 207 miljoni eiro.
Pensiju apmēru Latvijā pārskata katru gadu - 1.oktobrī. To dara, lai pensijas salāgotu ar reālo dzīves dārdzību un pensionāri neciestu no preču un pakalpojumu cenu pieauguma.
To, par cik vairāk saņems katrs Latvijas pensionārs, ietekmē pensijas apjoms un darba stāža. Šogad seniori saņems vidēji par 7 līdz 43 eiro mēnesī vairāk.
Uz jautājumu vai indeksācija iet līdzi inflācijai un dzīves dārdzības pieaugumam ministre atbildēja: “Es domāju, ka vismaz tas ir instruments, kādā veidā nosegt inflāciju un sadārdzināšanos un saglabāt pensiju tādā apmērā, kādā viņa ir piešķirta”.
Tomēr LTV aptaujātie pensionāri uzskata, ka pēc nodokļa nomaksas liels pielikums viņu maciņos vis nepaliks. Vēl jo vairāk - tuvojas apkures sezona un tas nozīmē, ka tēriņi tikai pieaugs.
“Man maza ir pensija. Mazliet virs 300 eiro. Pusi no tās summas es maksāju par komunālajiem pakalpojumiem ziemā,” stāstīja Albīna.
“Mēs esam divatā, mēs nosedzam. Mēs pat braucām uz Vāciju ekskursijās. Vajag strādāt ar naudiņām. Nav jau svarīgs tas lielais daudzums saņemšanai, bet - kur tu viņu izlieto un kā tu viņu izlieto,” savukārt stāstīja Regīna.
Vēl citi ironizējot noteic – galvenais, ka pieliek klāt, nevis noņem nost.
Kopumā pozitīvi gaidāmās izmaiņas vērtē arī pensionāru intereses pārstāvošās biedrības.
Tās gan uzskata, ka pienācis laiks pārskatīt mehānismu, kā sadalīt naudu senioru ikmēneša ienākumiem, lai vairāk iegūtu tie, kuri dzīvo trūcīgāk.
“Jāuzsver, ka indeksācija nav tas mehānisms, kā mēs varam pacelt mazās pensijas un tuvināt tās citām pensijām, kas ir lielākas apmērā,” sacīja Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
Tā vietā pensionāri ar nozares ministri esot panākuši vienošanos – no nākamā gada celt minimālo pensiju no līdzšinējiem 64 līdz 80 eiro mēnesī. Tam būtu nepieciešami desmit miljoni eiro, un par to vēl būs jābalso Saeimai. Tikmēr pašreizējai indeksācijai kopumā šogad atvēlēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad – vēl gandrīz četras reizes vairāk.
