Viņķele sacīja, ka mediķi taisnīgi norāda – veselības aprūpei no valsts finansējuma principā ir par maz. Tāpat viņa atzina, ka mediķi ir maldināti ar konkrētu solījumu par atalgojuma palielinājumam, kas netiek pilnībā izpildīts 2020. gada budžetā.
“Varu atzīt, ka kolēģi Saeimā, tostarp manis pārstāvētā apvienība, ir bijuši pārlieku eiforiski solījumā par atalgojumu. Varu tikai atvainoties par pieviltajām cerībām. Un labākais veids, kā šo atvainošanos realizēt, ir kļūdu labot,” sacīja ministre.
Vienlaikus ministre norādīja, ka atalgojuma pieaugums mediķiem būs, lai gan ne solītajā apmērā. Savukārt, lai Saeima varētu izpildīt doto solījumu mediķiem, tad papildu finansējuma nebūtu nevienai citai nozarei. “Man ir pamatotas aizdomas, ka šādu lēmumu Saeima neizdarīs,” sacīja ministre.
To intervijā LTV apliecināja arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”), sakot – ja mediķu algām piešķirs visu prasīto naudu, tad nepietiktu nevienam citam.
Viņķele arī uzsvēra, ka
valstīs ar Latvijai līdzīgu iekšzemes kopproduktu (IKP), kurās medicīnai tiek vairāk finansējuma, arī no nodokļiem iekasē vairāk.
“Kamēr Latvijā no nodokļiem iekasēsim 30,7% no IKP, tikmēr būs stīvēšanās, kam dot papildu naudu – skolotājiem vai ārstiem, zinātnei vai augstākajai izglītībai. Līdz ar to Saeimas un valdības uzdevums, lai nenonākam tādā pašā situācijā ar nesegtiem solījumiem, ir vai nu vienoties, kurus finansē mazāk nākamgad, vai nu pieķerties nodokļu revīzijai,” sacīja Viņķele.
Viņasprāt, nodokļu revīzijā gan nebūtu paaugstināti darbaspēka nodokļi, bet varētu “izlabot dārgo un neefektīvo diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu”. Viņa ari mudina palūkoties uz kapitāla pieauguma nodokļiem.
Savukārt bez nodokļu revīzijas situācija arī nākamgad būšot tāda pati, kā šogad.
Tikmēr Bondars pauda, ka ceļš uz vairāk naudas veselības aprūpes nozarei ir lielāka valsts ekonomika.
KONTEKSTS:
Pašlaik Saeimas deputātu rokās ir valdības akceptētais 2020. gada valsts budžeta projekts. Galīgajā lasījumā budžetu cer pieņemt 13.-14. novembrī, bet 30. oktobrī Saeima to skatīs pirmajā lasījumā.
Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jābūt 120 miljonus eiro. Taču tā vietā Veselības ministrijas prioritātēm paredzēti 50 miljoni eiro, tostarp 42 miljoni paredzēti mediķu algām.
Tāpēc mediķi solījuši protesta akcijas, tostarp 7.novembrī piketēs un dosies vienas dienas atvaļinājumā. Ja cerēto neizdosies panākt, pieļauj arī parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu.
Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.
