Viņķele skaidroja, ka kopumā septiņiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 uzskatīts par tiešo nāves iemeslu. Līdz šim bija zināms par piecu cilvēku nāvi saistībā ar Covid-19. Vēl diviem pacientiem tika gaidīts mediķu atzinums.
"Runājot par mirušo statistiku, tā ir precizēta. Mums ir septiņi cilvēki, kas ir miruši no Covid-19, kas ir uzskatīts par primāro nāves cēloni.
Par diviem pacientiem gaidījām atzinumu no patologanatoma izmeklēšanas un, konsultējoties arī ar kolēģiem no Pasaules Veselības organizācijas, šos divus aizgājējus mēs tomēr pieskaitām Covid-19 upuriem,
lai gan šajos divos gadījumos par primāru nāves iemeslu tiek atzītas smagas hroniskas saslimšanas, kuras Covid-19 ir veicinājusi," skaidroja ministre.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotā informācija liecina, ka līdz šim Latvijā miruši deviņi cilvēki, kas bija inficējušies ar Covid-19. Tostarp diviem nāve konstatēta ārpus stacionāra, bet septiņi Covid-19 pacienti miruši stacionāros.
Pārsvarā mirušie bija gados veci cilvēki ar nopietnām hroniskām slimībām, kas veicināja smagu Covid-19 slimības gaitu un intensīvās terapijas nepieciešamību. Ne visiem no deviņiem pacientiem Covid-19 bija tiešais nāves cēlonis. Dažos gadījumos saslimšana ar Covid-19 atzīta par nozīmīgu stāvokli, kas veicināja nāves iestāšanos, saasinot hronisko slimību norisi, informēja SPKC. Savukārt atveseļojušies ir 133 pacienti, kuriem bija konstatēta saslimšana ar Covid-19.
Vienlaikus SPKC norādīja, ka, analizējot stacionārā mirušo skaitu un letalitātes rādītājus, secināms, ka nav novērojama pieauguma tendence attiecībā pret pagājušo gadu. Klīniskajās universitātes slimnīcās gan mirušo skaits, gan letalitātes rādītājs martā bija zemāks nekā šā gada janvārī un februārī. Atbilstoši provizoriskajiem datiem Latvijā, šā gada janvārī un februārī mirušo skaita samazinājums ir vērojams no gripas un pneimonijas, kā arī no asinsrites sistēmas slimībām, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu šī perioda vidējo rādītāju.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
