Bēgļu, visticamāk, būs vairāk nekā 10 000
“Ir plānots izveidot informācijas tehnoloģiju sistēmu, kas ļauj saskaitīt visus Ukrainas cilvēkus, kuri pašlaik uzturas vai plāno uzturēties Latvijā. Šī sistēma būs gatava 28. martā, bet līdz 4. aprīlim tiks sistēmā ievadīti visi tie, kuri pirms tam ir atbraukuši,” pastāstīja ministre.
Pēc datu ievadīšanas precīzāka aina par bēgļu skaitu būšot zināma aprīļa sākumā.
"Tad arī zināsim precīzu skaitu, cik cilvēki vērsušies pēc palīdzības Latvijā, jo patlaban katrā kategorijā uzskaitām atsevišķi – cik vīzas piešķirtas, cik prasīts pēc palīdzības skolām un tā tālāk," piebilda ministre.
Iekšlietu ministrija (IeM) iepriekš bija prognozējusi, ka Latvijā ierastos 10 000 bēgļu. IeM saprotot, ka, visticamāk, bēgļu skaits pārsniegs minētos 10 000, skaidroja ministre.
Tas nozīmējot, ka ir nedaudz jāmaina spēles noteikumi, tāpēc IeM strādā pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam.
"Lai nav tā, ka visi bēgļi koncentrējas tikai Rīgā. Ir protams daži simti, kas dodas uz citām pašvaldībām, taču vēlamies panākt, lai bēgļu uzņemšana ir godīga starp visām pašvaldībām. Pagaidām gan šis priekšlikums nav pieņemts un pagaidām virzāmies pēc brīvprātības principa," skaidroja ministre.
Golubeva arī apliecināja, ka IeM runāšot ar citām pašvaldībām, lai bēgļu uzņemšanas centrus izveidotu katrā reģionā. Šajos centros bēgļi atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam varētu efektīvi nokārtot sev nepieciešamās formalitātes. Patlaban liekākais centrs ir Rīgā.
Tāpat ministre atgādināja, ka valsts ir apņēmusies kompensēt pašvaldībām bēgļu izmitināšanas izdevumus, par vienu pieaugušu cilvēku maksājot līdz 20 eiro dienā.
"Tas nozīmē – ja pašvaldībām beigsies savs līdz šim paredzētas izmitināšanas fonds, piemēram, skolu dienesta viesnīcās, tad pašvaldības var vērsties pie viesu namiem. Tāpat veidosim instrumentus, lai pašvaldības varētu apmaksāt pabalstus tiem iedzīvotājiem, kas brīvprātīgi dod savas telpas Ukrainas civiliedzīvotājiem. Bet šāds priekšlikums vēl jāpieņem, jo notiek diskusija," skaidroja ministre.
Jaunākā aģentūras LETA iegūtā IeM informācija liecina, ka izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību jau bija nepieciešama 4684 personām no Ukrainas. Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 989 personām. Pašvaldības patlaban var izmitināt un paēdināt 6238 cilvēkus.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ukraiņu bēgļiem izsniegusi 5495 uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību.
Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām. Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Nav vērojama plaša agresija
Pēdējā laikā arvien biežāk izskanējušas raizes par to, ka Daugavpilī ir daudz tādu iedzīvotāju, kuri noskaņoti prokremliski un kuri neatbalsta Ukrainu. Ministre uz jautājumu, vai Latvijai ir kāds rīcības plāns, ja agresija pret Ukrainas bēgļiem palielināsies, atbildēja, ka pašlaik Latvijā situācija ir mierīga un ir novēroti vien atsevišķi gadījumi.
“Man liekas, ka mēs pašlaik redzam publiskajā telpā nedaudz tādu amplifikāciju. Cilvēki ļoti, ļoti palielina to agresijas gadījumu redzamību ar to, ka nemitīgi tos apspriež. Bet realitātē, saņemot gan policijas, gan citu dienestu atskaites, es neredzu, ka agresijas gadījumu ir ļoti daudz. Tie ir, bet to nav ļoti daudz. Bija divi gadījumi ar mašīnām Rīgā, kaut kādi mazi kautiņi. Tiešām nebija nekas liels. Es domāju, ka ir ļoti būtiski saprast, ka Latvijā situācija ir stabila,” stāstīja Golubeva.
Viena no Daugavpilī sastaptajām ukrainietēm Ludmila Ļevčenko, kura aizbēgusi no kara šausmām, pastāstīja, ka ir saskārusies ar nepatīkamām situācijām. Vienā no situācijām kāda sieviete Daugavpilī prasījusi, lai pastāsta, kas notiek Ukrainā.
“Mēs viņai sakām, ka iet smagi un ka bombardē – mēs katru rītu pieceļamies un skatāmies ziņas, pārbaudām ziņas, kas notiek, kas ir atgūts vai zaudēts. Un šī sieviete, dzirdot vārdu bombardē, jautāja, kas vairāk bombardē, – krievi vai banderovieši,” stāstīja ukrainiete.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
