Iekšlietu ministre norādīja, ka, runājot par iespējamiem patvēruma meklētājiem no Krievijas, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā varētu meklēt patvērumu Latvijā, ekonomiskie apstākļi, to pasliktināšanās vai iesaukums armijā pats par sevi nav pamats šiem cilvēkiem sniegt patvērumu.

"Krievijas iedzīvotājiem nav paredzēts šis īpašais aizsardzības mehānisms, kas ir paredzēts ukraiņiem. Tas nozīmē, ka, ja grib pieteikties uz patvērumu jebkurā Eiropas Savienības valstī, būs jāpierāda, ka ir pamats tiešām pieteikties uz patvērumu. Tātad ir vai nu vajāšana, politisko vai reliģisko vai citu uzskatu dēļ, vai vardarbības draudi, draudi dzīvībai," norādīja Golubeva.

Ministre skaidroja, ka Eiropas patvēruma sistēma strādā pēc vienotiem principiem. Viņa gan piebilda, ka Latvija neplāno neielaist personas, kam jau ir vīzas Latvijā vai citās valstīs Šengenas zonā vai uzturēšanās atļaujas. Tas attiecas uz personām, kas nerada riska draudus sabiedrībai.

"Bet, kas attiecas uz cilvēkiem, kas bēg no režīma, kas ir opozicionāri vai, piemēram, opozicionāri-žurnālisti, es uzskatu, ka Latvijai būtu jāizskata iespēja viņiem ļaut ieceļot un, iespējams, palikt," piebilda ministre.

Golubeva gan skaidroja, ka šādiem gadījumiem Eiropā pastāv citas sistēmas, piemēram, kopējā Eiropas patvēruma sistēma. "To mēs pašlaik ukraiņiem neizmantojam tāpēc, ka viņiem ir īpašs statuss. Viņiem nav jāiet caur patvēruma pieteikumiem, ukraiņi var vienkārši iebraukt un pieteikt vai nu vīzu, vai citu dokumentu un strādāt," skaidroja ministre.

Viņa gan piebilda, ka teorētiski cilvēks var pieteikt arī humāno vīzu uz robežpunkta, proti, pie robežsardzes, izskaidrojot savu situāciju. "Skaidrojot, ka ir nepieciešamība lūgt patvērumu, ka ir kritiska situācija, ka ir vajāšana politisku uzskatu dēļ vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet par pamatu tam nevar būt vienkārši, piemēram, iesaukšana armijā vai ekonomiskās problēmas," sacīja Golubeva.

Ministre norādīja, ka pagājušajā nedēļā ir bijis viens šāda veida patvēruma pieprasījums pie Latvijas robežas.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.