No 173 kilometru garās Baltkrievijas robežas tikai neliela daļa aprīkota vismaz ar kontroles pēdu joslu. Lielākā daļa ir purvi un meži. Robežsargiem arī aizvadītā nakts bijusi nemierīga. Novērsts 56 personu mēģinājums iekļūt Latvijā. Viņi cer ka iekšlietu ministres vizīte pavirzīs uz priekšu gadiem iestrēgušo žoga būvniecības projektu.
"Žogs mums ļoti palīdzētu. Pirmkārt, tas aizkavē pārkāpējus. Būtu iespēja to aprīkot ar tehniskiem līdzekļiem," pastāstīja Valsts robežsardzes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieks Aleksandrs Sokolovs.
Iekšlietu ministre, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kā arī parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien klātienē iepazinās ar situāciju Daugavpils ārzemnieku aizturēšanas centrā. Ārkārtējās situācijas sniegtās pilnvaras ļauj robežsardzei aizturētos migrantus paātrinātā kārtībā atgriezt Baltkrievijā, tādēļ krīze ar izmitināšanu vismaz pagaidām novērsta.
Pie Silenes robežsardzes punkta uzstādītas teltis, bet tās tiek izmantotas tikai tam, lai izvietotu aizturētās personas uz dažām stundām, kamēr tiek noformēti dokumenti personu pārvietošanai uz Daugavpils aizturēto centru. Bet arī šīs teltis pašlaik ir tukšas.
"Pašlaik situācija tiek kontrolēta.
Mēs arī katru gadījumu izskatām individuāli, lai nepārkāptu Eiropas Savienības regulējumu. No pierobežas nevar pieteikt patvērumu Latvijā. Tas ir ārkārtas līdzeklis, ko valdība pieņēma pēc rūpīgas apsvēršanas tikai tāpēc, ka pret mums tiek vērsta naidīga rīcība no Baltkrievijas puses," izteicās Golubeva.
Valdības otrdienas lēmums par ārkārtējo situāciju jau ir stājies spēkā, taču tas vēl jāapstiprina arī Saeimā. Parlamenta priekšsēdētāja Mūrniece informēja, ka ceturtdien šim nolūkam tiks sasaukta ārkārtas Saeimas sēde.
Mūrniece ir pārliecināta, ka lēmums tiks pieņemts bez aizķeršanās:
"Parlaments nekavēsies. Jau rīt pulksten 10 mēs plānojam rīkot parlamenta ārkārtas sēdi, kur parlaments rīkojumu par ārkārtējās situācijas ieviešanu vēlreiz pārapstiprinās."
Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts informēja, ka uz ārkārtējās situācijas laiku civilpersonām netiks izsniegtas speciālās pierobežas caurlaides. Tos cilvēkus, kas šādas caurlaides saņēmuši, robežsardzes vadība aicina bez īpašas vajadzības neapmeklēt Baltkrievijas pierobežu. Pujāts neslēpa – arī žurnālisti ārkārtējās situācijas laikā esot traucēklis.
"Preses interese ir bijusi augsta. Bet diemžēl man jākonstatē, ka preses klātbūtne novērš robežsargu uzmanību no pamatienākumu veikšanas. Jums ir jāvelta laiks, ar jums ir jārunā. Tā vietā, lai mēs laicīgi fiksētu pārkāpēju tuvošanos. Tas ir zināms apgrūtinājums," izteicās Pujāts.
Austrumu robežas stiprināšanai valdība otrdien piešķīra papildu finansējumu. Tā ietvaros vēl šogad ir paredzēta arī dzeloņstiepļu žoga iegāde un uzstādīšana, šim mērķim atvēlot aptuveni 1,7 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Latvija no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei būs tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro
