ĪSUMĀ:
- Pēc svētku brīvdienām epidemiologi un politiķi pārvērtēs Covid-19 ierobežošanas pasākumus.
- Plānots izvērtēt, vai ir iespējama bērnudārzu atvēršana, kolektīvas sporta nodarbības svaigā gaisā.
- Varētu pārskatīt arī pulcēšanās liegumu.
- Ierobežojumu mīkstināšana būs atkarīga no tā, vai inficēšanās tendence saruks.
Pašlaik publiskās vietās un uz ielas kopā drīkst atrasties ne vairāk kā divi cilvēki, atskaitot vienā mājsaimniecībā dzīvojošos, un no citiem cilvēkiem jāietur divu metru attālums. Pētot, cik liela būs saslimstība turpmāk, pēc svētkiem arī principu “divi un divi” varētu mīkstināt. Taču vien tad, ja vīrusa izplatība mazināsies.
Vērojot inficēšanās tempus Latvijā, situācija ir stabilizējusies. Taču šajā gadījumā tā esot mazāk laba ziņa. “Mēs kā sabiedrība acīmredzot ar savu uzvedību neveicinām vīrusa inficēšanās samazināšanos,” sacīja ministre.
Viņa norādīja, ka šajā situācijā katrs Latvijas iedzīvotājs ar savu rīcību balso par to, ko maija sākumā lems valdība, skatot scenārijus par turpmākajiem ierobežojumiem - vai tos mīkstināt.
“Ja nākamnedēļ - pēc garajām brīvdienām - inficēto skaits nemazināsies, tas būs skaidrs balsojums no visiem iedzīvotājiem kopā, ka mīkstinājumi vēl nav ieviešami. Ja redzēsim dinamiku, ka inficēto skaits mazinās, tad mēs varam lūkoties uz to, kuri ierobežojumi mazināmi,” sacīja Viņķele.
Viņasprāt, distancēšanās un disciplīna attiecībā uz noteiktajiem ierobežojumiem ļaus valdībai lemt par nosacījumiem, lai pamazām atgrieztos normālā dzīves ritmā. “Līdz ar to mans aicinājums ir šoreiz klusi un izjusti svinēt valsts neatkarības atjaunošanas svētkus. Un apzināties, ka mūsu rīcība šo garo brīvdienu laikā ietekmēs to, cik ātri un ar kādu soli valdība varēs lemt par ierobežojumu mazinājumu,” sacīja politiķe.
Ierobežojumu mīkstināšanu iecerēts vērtēt pretējā kārtībā tam, kā tie tika pieņemti. Viens no pirmajiem būs pulcēšanās ierobežojums.
Turklāt tas būs pakāpeniski, sākumā ļaujot pulcēties dažiem desmitiem cilvēku, ne simtiem.
Ministre arī pastāstīja, ka ar valsts galvenajiem speciālistiem dažādās medicīnas jomās jau notiek gatavošanās rudens sezonai, kad tiek paredzēts otrs inficēšanās vilnis.
“Arī šeit katra mūsu rīcība ietekmēs to, cik pieejami un kā organizēti būs veselības aprūpes pakalpojumi rudenī,” piebilda Viņķele.
Tāpat tiek domāts par gripas vakcīnu pieejamību rudenī. Valsts tās varētu nodrošināt medicīnas darbiniekiem un vecākiem iedzīvotājiem. Pretgripas vakcīnas iecerēts iepirkt laikus un lielā apjomā, tāpat varētu sadarboties ar kaimiņvalstīm.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") savukārt aicināja svinēt svētkus atbildīgi un solidāri citam pret citu, neļaujot vīrusam svinēt svētkus mūsu vietā.
"Tradicionāli mēs šādus svētkus svinam, apciemojot viens otru, dodoties pie vecākiem, aicinot radus un draugus pie sevis ciemos, bet šoreiz mums ir jāsvin nedaudz citādāk. Šis vīruss diemžēl nepazīst brīvdienas, viņš strādā katru dienu un katru nakti, viņš ir nenogurstošs. Mēs esam varējuši Covid-19 kontrolēt mūsu valstī, pateicoties tam, ka mēs visi solidāri esam ievērojuši noteikumus, esam izvairījušies no ciemošanās, esam turējušies divu cilvēku grupās, ne vairāk. Esam mazgājuši savas rokas un ievērojuši divu metru distanci," tā Kariņš.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
