Tas nozīmē atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – celt gan minimālās pensijas, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Siliņa norādīja, ja garantētā minimālā ienākuma sliekšņa noteikšana mainītos, tādējādi mainītos arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis. Pēc ministres teiktā, to ir plānots turpmāk regulāri pārskatīt un piesaistīt noteiktai procentuālai vērtībai no mājsaimniecību ienākumu mediānas.
Politiķe pieminēja, ka arī Satversmes tiesa norādījusi – minimālo ienākumu sliekšņi jāpārskata.
Siliņa atzīmēja, ka līdz ar minimālās algas celšanu valstī jāpalielina arī Labklājības ministrijas apmaksāto pakalpojumu izmaksas, piemēram, asistenta pakalpojumi.
Ministre norādīja, ka valdībā vēl diskutēs par to, lai panāktu budžeta līdzekļus savam mērķim. Viņa nenosauca konkrētu summu, bet atzīmēja, ka tam vajadzīgi ne mazāk kā 20 miljoni eiro.
Siliņa uzsvēra, ka minimālā ienākuma sliekšņu palielināšana būtu absolūtais minimums, kas jāizdara labklājības jomā.
KONTEKSTS:
Pēc vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem minimālo ienākumu jomā 2020. gada nogalē Saeima un valdība veica izmaiņas, garantētā minimāla ienākuma (GMI) līmeni paceļot no 64 uz 109 eiro.
Kopš tā laika tas nav mainīts, un šogad septembrī tiesībsargs aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz GMI un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jau sākot ar oktobri.
