Viņķele atzina, ka veselības aprūpes sistēmai nepietiek ar viena procentpunktu palielināšanu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. “Šis viens procentpunkts no sociālajām iemaksām ir absolūti simbolisks maksājums, jo lauvastiesa veselības aprūpes izdevumu joprojām nāks no pamatbudžeta,” sacīja ministre.
Turklāt darbaspēka nodokļu palielināšana šajā situācijā nav izeja, jo tas būtu pretēji konstatētajam, ka šo nodokļu slogs ir pārāk liels. Tāpat izeja nebūtu pacientu līdzmaksājumu palielināšana.
Tāpēc esot nepieciešama nodokļu sistēmas revīzija, to pārskatot un pilnveidojot. “Mums ir nepietiekami liels kapitāla pieauguma nodoklis, mums ir ļoti dīvaina nekustamā īpašuma nodokļa politika. (..) Tā ka acīmredzot šogad, nākamgad turpināsim Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidi,” sacīja Viņķele.
Skaidrojot finansējuma nepietiekamību veselības aprūpei, ministre norādīja uz Latvijas Radio sēriju par paliatīvās aprūpes pieejamības problēmām Latvijā: “Šis stāsts ir dokumentējums tam, ko nozīmē 3,85% no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei. Tieši tā tas izskatās. Un, ja mēs nepalielinām finansējumu veselības aprūpei līdz 6%, kas ir absolūta higiēnas lieta, lai varam runāt par pieejamu veselības aprūpi cilvēkiem neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa un ienākumiem, tad varat taisīt tos raidījumus sērijām, bet nekas nemainīsies.”
Veselības aprūpei nepieciešami papildu 100 miljoni eiro gadā, norādīja Viņķele.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar iepriekšējās - Māra Kučinska vadītās - valdības lēmumu divu grozu veselības aprūpes sistēmu bija plānots ieviest no šā gada 1. janvāra. Taču šo plānu nācās atlikt, jo vēl nebija izveidota šādas sistēmas iedarbināšanai nepieciešamā informācijas sistēma jeb Valsts veselības apdrošināšanas platforma.
Līdz ar jaunas - Krišjāņa Kariņa vadītās - valdības izdevi koalīcijas partneri konceptuāli piekrita atteikties no paredzētās "šķirošanas” divos atšķirīgos pakalpojumu grozos.
Veselības ministre Ilze Viņķeles rosinājusi veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Lai to panāktu, plānots par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tostarp mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību maksātājiem un patentu maksātājiem. Tas veselības aprūpes budžetam sniegtu pienesumu aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.
Tiesa, izmaiņas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021. gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu.
