Līdz ar minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanu, liela daļa uzņēmumu, kuri nodarbina nepilna laika darbiniekus apsver iespēju viņus atlaist.
Vairāki uzņēmumi darbiniekus jau ir atlaiduši, tā liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka pašreizējais regulējums paredz, ka neatkarīgi no tā, cik liela ir darbinieka darba slodze VSAOI ir jāveic no minimālās algas lieluma - 500 eiro mēnesī: "Tas vairākos gadījumos var būt neatbilstoši padarītajam darbam un situācijai. Otra problēma ir tā, kas skar vairāk tos uzņēmumus, kuriem ir vairāki nepilna laika darbinieki. Proti, to summu, cik darba devējam ir jāpiemaksā klāt, darba devējs nevis zina šobrīd, bet uzzinās tikai pēc 20. decembra.”
LTRK uzsver, ka esošais regulējums ir brāķis un to ir jāpārstrādā. Uz to norādījis arī Valsts prezidents Egils Levits.
Finanšu ministrijas paspārnē ir izveidota darba grupa, kas vētī šī likumprojekta nepilnības. Endziņš gan apšauba, ka kļūdu labojumu paspēs veikt pirms šī 20. decembra, kad darba devējiem būs jāmaksā sociālās iemaksas par pirmo ceturksni. Endziņš ir pārliecināts, ka darba grupa strādā pārāk kūtri: "Tādā tempā strādājot nonāks pie apziņas, ka kaut ko vajag mainīt vēl pēc gada vai diviem, kad būs jau par vēlu. Tas decembris pienāks ātrāk. Līdz 20. decembrim, kamēr darba devēji rēķinus nav saņēmuši, protams, ka ir iespējams likumu palabot un problēmas atrisināt. Protams, laika ar katru dienu paliek aizvien mazāk un mazāk.”
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un šīs darba grupas vadītājs Atis Zakatistovs gan norāda, ka darbs norit raiti un decembris nepienāks ātrāk nekā priekšlikumi par regulējuma nepilnībām: "Mēs esam atvērti, mēs uzklausījām dažādus ieteikumus un problēmas. Tagad notiek darbs ar analīzi, kādā veidā vienkāršot procesus un padarīt šo sistēmu draudzīgāku. Jā, to mēs arī darām. 29. oktobrī mēs zināsim tieši, cik cilvēku strādā ar mazu slodzi, kas strādā vienā vai divās, trīs vietās. Tam ir vajadzīgi dati. Un datus mēs varēsim salīdzināt ar šo brīdi un kā tas bija 2020. gadā. Kā tautsaimniecība pielāgojas jaunajai sistēmai.”
Kamēr skaidrības par izmaiņām regulējumā nav, uzņēmēji ir spiesti domāt risinājumus, jo brīdis, kad būs jāmaksā pirmās obligātās sociālās iemaksas par nepilnā slodzē nodarbinātiem darbiniekiem tuvojas.
SIA "Saldus maiznieks" valdes loceklis Raivo Blumbergs ir neizpratnē: "Kā var nesaprast, ka tas ir aplami. Bez epitetiem ir grūti.
Vai tiešām valdība neiedomājās, ka ir tādas darba vietas, kur nav pilna slodze un nekad nebūs?
Tās pašas apkopējas. Ja viņas strādā nepilnu slodzi un viņām vairāk nav ko darīt. Ko man viņai likt darīt? Iet cehā strādāt? Viņa nevar, kompetences pietrūkst. Kāds būs jāatlaiž un kādas darba vietas jāmēģina apvienot.”
Uzņēmēja Gunta Āboltiņa-Āboliņa uzņēmumā, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma iznomāšanu pasākumiem, visi ir nepilna laika darbinieki, viņš pauž neizpratni par esošo sociālo iemaksu regulējumu: "Man draud kāds nezināma izmēra rēķins, kas ir neskaidri un sarežģīti aprēķināms. Un tas ir atkarīgs no tā, vai darbinieks kaut kur citur strādā vai nē. Man nav šajā gadījumā iespējas prognozēt savus izdevumus. Vai nu es neesmu pilnībā sapratis šo regulējumu. Tas, vai es esmu vai neesmu sapratis, savā ziņā ir arī šo noteikumu izdevēju vaina.”
LTRK aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa jeb 64% biedru nodarbina personas, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu. 23% aptaujāto uzņēmumu plāno darbiniekus sākt atlaist jau tuvākajā laikā, bet 9% respondentu plāno situāciju risināt, palielinot darbinieku darba slodzi.
