Apstiprinātais pedagogu darba samaksas grafiks paredz, ka pamata un vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības, tai skaitā arī profesionālās ievirzes pedagogu zemākā mēneša darba algas likme no 2020. gada 1. septembra ir 790 eiro. Pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku no 2018. līdz 2022. gadam apstiprināja vēl iepriekšējā valdība.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aplēses liecina, ka algu celšanai papildu nepieciešami 8 214 473 eiro.
Savukārt 2021. gadam, 2022. gadam un 2023. gadam papildus būs nepieciešami aptuveni 25 miljoni eiro.
Šogad līdzekļi tiks rasti, veicot pārdali starp IZM budžeta apakšprogrammām un piešķirot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Izmaiņas attieksies uz aptuveni 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības pedagogiem un 4144 profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem.
IZM noteikumu projekts paredz, ka tiks palielinātas arī profesionālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītāju, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāju, kā arī izglītības metodiķu zemākās mēneša darba algas likmes.
Normatīvais regulējums arī paredz 10% piemaksu visiem valsts ģimnāziju un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem. Piemaksu piešķirs tikai valsts ģimnāziju pedagogiem, kuri īsteno vidējās izglītības programmas, un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem. Šādas izmaiņas pamatotas ar to, ka būtiski palielinās prasības mācībspēkiem valsts ģimnāzijās.
“Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšana ir Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte, kas tiek īstenota vienlaikus ar izglītības sistēmā veicamajām reformām,” paziņojumā medijiem uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), piebilstot, ka svarīgi arī atcerēties pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā ietverto nosacījumu, ka finanšu līdzekļi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek rasti no trīs avotiem – sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu, kā arī piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību un valsts budžeta.
Tiesa, ar algas palielinājumu tomēr nevar rēķināties augstskolu pedagogi. Šo jautājumu valdība otrdien lēma atlikt uz nākamā gada budžeta sarunām, šādi sadusmojot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Arodbiedrība ministru lēmumu nosoda un par savu turpmāko rīcību lems trešdien padomes sēdē.
"Tas ir likuma pārkāpums, Izglītības likuma pārkāpums, Ministru kabineta rīkojuma pārkāpums, arī izvērtēsim iespējamo Satversmes 91. panta pārkāpumu. Tas ir ļoti nekorekti vienu pedagogu daļu šādā veidā diskriminēt, turklāt neizklāstot pamatotus argumentus, kamdēļ tieši šai pedagogu grupai būtu jāsamierinās ar algas nepaaugstināšanu, turklāt ne tik lielu, kā daudziem no malas izskatās, tur vairāki desmiti eiro un iekšā nodokļi, tas ir vairāk attieksmes jautājums," uzsvēra LIZDA.
Pēc valdības sēdes Šuplinska norādīja, ka augstskolu pedagogu algu palielinājumam summa, kas šogad no 1. septembra būtu nepieciešama, ir 380 tūkstoši eiro, bet gada griezumā nedaudz vairāk kā viens miljons eiro. "Mūsu piedāvājums bija saistīts ar to, ka IZM, pārskatot savu budžetu, 380 tūkstošus eiro varētu atvēlēt, bet, protams, paliek jautājums, ka, risinot šo vidēja termiņa ieguldījumu, vai valdība kopumā to atbalstītu," sacīja Šuplinska.
KONTEKSTS:
Skolotāji nebija apmierināti ar šī gada budžetu, kurā nebija paredzēta pedagogu darba algas zemākās likmes paaugstināšana no 2020. gada septembra. Pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra pedagogu mēneša zemākā darba algas likmei jāpieaug no 710 līdz 750 eiro, bet 2020. gada septembrī paredzēts pieaugums no 750 līdz 790 eiro.
Valdības lēmums par pakāpenisku skolotāju algu celšanu gan paredzēja, ka par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība vēl lems atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai.
