Minimālo ienākuma līmeni ņems vērā, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un aprēķinot dažādus pabalstus un pensijas.
Valdības komiteja pirmdien akceptēja LM koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, par kuru vēl jālemj valdībai. Pēc koncepcijas apstiprināšanas ministrija vēl būs jāsagatavo dažādi normatīvo aktu projekti, minimālā ienākuma saistīšana ar nodokļu un pabalstu aprēķināšanu ieviesīs pakāpeniski līdz 2017.gadam, bet jaunais „iztikas minimums” būs zināms vien 2018.gadā, stāstīja Latvijas Radio korespondente Madara Frīdrihsone.
LM koncepcijā norāda, ka Latvijā jau vairāk nekā desmit gadu garumā saglabājās relatīvi augsts nabadzības risks, jo iedzīvotāju minimālie ienākumi gan no algota darba, gan sociālās aizsardzības sistēmas nav pietiekami, lai ietekmētu nabadzības mazināšanos valstī. Savukārt, iztikas minimums un nabadzības riska slieksnis, kuri nav normatīvajos aktos definēti, tiek aprēķināti, pamatojoties uz konkrētu metodoloģiju, un tos pārsvarā izmanto statistiskiem nolūkiem, nevis palīdzības un atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem.
LM sagatavotajā koncepcijā paredzēts, ka minimālais ienākuma līmenis būs 129 eiro.
„Mums ir vairākkārtīgi norādīts, ka personas, kuras strādā, bet vēl joprojām ir pakļautas nabadzībai, ir pietiekami daudz. Tādēļ ir jāskatās kompleksi uz jautājumu par neapliekamo minimumu, lai nebūtu tā, ka cilvēks nopelna, bet viņam ar nodokļiem atņem to un viņš pēc tam iet pēc sociālās palīdzības. Tādēļ ir pamats piedāvāt piemērot minimālo ienākuma līmeni arī kā neapliekamo minimumu,” skaidro Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Tiesa gan, koncepcija paredz ieviest arī vairākus jauninājumus, piemēram, jau minētais minimālā ienākuma līmenis - 129 eiro mēnesī - attiektos tikai uz pirmo mājsaimniecībā dzīvojošo pieaugušo, savukārt pārējiem ģimenes locekļiem tas būtu zemāks - 90,3 vai 64,5 eiro, atkarībā no vecuma.
Šādu pieeju paredz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD standarti, norāda Jaunzeme: „Visiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, nav vienāda līmeņa izdevumi.Tātad ar katru nākošo ģimenes locekli izdevumi samazinās. Ekvivalences skala paredz, ka pirmais ģimenes loceklis pieaugušais ir viens, tātad viņš saņem pilnu summu, otrais - 0,7 un bērnam - 0,5.”
Šāds minimālo ienākumu aprēķins pamatots ar to, ka mājsaimniecību vajadzības palielinās līdz ar katru nākamo mājsaimniecības locekli, taču patēriņš nepieaug proporcionāli cilvēku skaitam – vajadzības pēc mājokļa platības, elektrības u.c. nepalielinās trīs reizes vairāk, ja mājsaimniecībā dzīvo trīs cilvēki.
Visai kritiski Labklājības ministrijas piedāvātās ierosmes vērtē gan Pārresoru koordinācijas centrs, gan valdības partneri no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas. Konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns norāda, ka jāņem vērā, ka valstīs, kur minimālā ienākuma līmeņa noteikšanai tiek piemērotas tā dēvētās ekvivalences skalas, arī šis ienākumu līmenis ir ievērojami augstāks. Savukārt Latvijā, kur minimālo ienākuma līmeni plānots noteikt 129 eiro apmērā, šāda pieeja neesot piemērota.
„Bērnam piemērojot šo 0,5 ekvivalences skalā, nonāk līdz 20% jeb 64 eiro, kas ir absolūti zem jebkāda izdzīvošanas līmeņa,” norāda Leiškalns.
Tāpat neesot ņemts vērā tas, ka tieši ģimenes ar bērniem ir pakļautas lielākam nabadzīgas riskam, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts: „Zems atalgojums nav ekvivalents nabadzībai. Ja viens pieaugušais vai divi pieaugušie uztur sevi vienu pašu ar minimālo algu, tā nav nabadzība. Savukārt, ja māte, kas uztur divus bērnus, ir pat ar pusotru minimālo algu, viņa jau ir nabadzībā.”
Minimālā ienākuma līmeņa noteikšanas metodoloģiju Labklājības ministrija piedāvā sasaistīt ar darbaspēka nodokļiem, lai palielinātu ienākumus strādājošajiem ar zemu darba atalgojumu; ar sociālo palīdzību, lai palielinātu atbalstu nabadzīgākajiem iedzīvotājiem; ar valsts sociālajiem pabalstiem, lai sniegtu atbalstu lielākiem sociālajiem riskiem pakļautajām iedzīvotāju grupām; ar minimālo valsts pensiju, lai uzlabotu pensionāru ar minimālajiem ienākumiem situāciju; ar bezdarbnieka pabalstu, lai sniegtu adekvātu atbalstu iedzīvotājiem, kur palikuši bez darba.
Labklājības ministrija arī piedāvāja diferencēt „iztikas minimuma” grozu, ņemot vērā mājsaimniecības atrašanas vietu – vai tā ir liela vai maza pilsēta vai lauki. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs rosina noteikt „iztikas minimumu” atkarībā no mājsaimniecības tipa – ģimene ar bērniem, daudzbērnu ģimene, vientuļi vecāki, vientuļi pensionāri, pensionāru pāris, pāris bez bērniem vai vientuļš strādājošais.
Ieviešot visas piedāvātas izmaiņas 2017.gadā budžetā būtu papildus nepieciešami no 160,2 līdz 215,8 miljoniem eiro.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšanai no 75 līdz 129 eiro samazinās budžeta ieņēmumu par 86,6 miljoniem eiro, garantētā minimāla ienākuma līmeņa celšana no 50 līdz 129 eiro palielinās izdevumus par 37,9 miljoniem eiro gadā, savukārt valsts minimālās pensijas palielināšanai līdz 129 eiro papildus ir nepieciešami 35,7 miljoni eiro gadā. Ja tiek palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts no 64 līdz 129 eiro, tādā gadījumā 2017.gadā būtu nepieciešami 91,3 miljoni eiro, lēš Labklājības ministrija.
