Īsumā:
- Eksperti izstrādāja plānu bērnunamu bērnu attīstībai. Valsts par to samaksāja vairāk nekā miljonu eiro.
- Taču pašlaik tiek izpildīti vien atsevišķi šo plānu punkti.
- Lai tos pilnībā īstenotu, pietrūkst finansējuma.
- Dažu plānos paredzēto pakalpojumu Latvijā nemaz neesot.
Pētot deinstitucionalizācijas plāna virzību, Valsts kontrole secināja, ka iecerētie pasākumi kavējas pat par pusotru gadu. Kā padarīto revidenti izcēla slēgto institūciju klientu individuālo vajadzību novērtēšanu. Tam iztērēts vairāk nekā miljons eiro.
Andrija Likova, kas pirms pusotra gada valsts pasūtījumā veica Jelgavas bērnunama bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanu, katram audzēknim izstrādāja arī īstermiņa un ilgtermiņa attīstības plānus.
Plāni paredzēja nekavējoties bērniem nodrošināt izglītību tuvāk mājām, kā arī dažādu speciālistu, piemēram, bērnu neirologu apmeklējumus. Pēc pusotra gada speciāliste, kura nu strādā Jelgavas bērnunamā, secina, ka lielu daļu pakalpojumu pašvaldība neīsteno.
“Pirmkārt, nav finansējuma. Otrkārt, nav zināms, kad vispār šie plāni varētu tikt realizēti. Ir apzinātas vajadzības, bet tās apmierināt mēs reāli nevaram. Nav iespējas bērniem nodrošināt [pakalpojumus], sākot, piemēram, no Montesori apmācībām, kur ir lielas iespējas attīstīt bērnus, un beidzot ar dažādu citu speciālistu apmeklējumiem,” stāsta Likova.
Jelgavas pašvaldībā Latvijas Radio atbildēja, ka par individuālo plānu izpildi atbildot nevis pašvaldība, bet gan bērnu likumiskā pārstāve – bērnunama direktore Inese Kovaļevska, ar kuru pašvaldības pārstāvei sarunāt interviju neizdevās.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, komentējot Jelgavas gadījumu, piemin, ka pašvaldība būtiski pēdējā gada laikā palielinājusi bērnunama finanses. Atbilstoši plāniem notiek psihoterapija un iecerēts būvēt arī Montesori apmācību centru.
Par problēmām kopumā Rudzīte saka, ka daļēji ieceres atduras pret naudas trūkumu:
“Protams, arī finansējumam ir ļoti liela loma, bet arī tam, kā izvirza prioritātes šiem pasākumiem.
Tur ir visdažādākie pakalpojumi, kas varbūt nemaz nav pieejami. Tur bija pat delfīnu terapija un šādas lietas, kas Latvijā nav pieejamas.”
Tā rezultātā miljons eiro iztērēts dokumentu rakstīšanai un vajadzību apzināšanai, taču to izpildei naudas nepietiek. Tāpat ne visās pašvaldībās ir nepieciešamie pakalpojumi un ārsti-speciālisti.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs ir dzirdējis Likovas pārmetumus, tomēr uzsver, ka tie esot bez pamata. Vērtēšana bija nepieciešama, lai pēc tās veidotu politiku.
“Tas nenozīmē, ka izvērtējums ir saistošs tiesiski, ka obligāti visam uzreiz jābūt nodrošinātam.
Nu, tas bija jāsaprot arī izvērtēšanas kontekstā,” norāda Ivanovs.
Palīdzēt pašvaldībām stratēģiski plānot pakalpojumus negrasās, citādi sanāktu, ka valsts pārņemtu pašvaldību uzdevumus. Valsts jau gana palīdzot ar mērķdotācijām, finansiālu atbalstu un arī vīziju par pārmaiņām.
