Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Labākā pastniece Vidzemē

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ceļam remonts veikts, bet labuma nekāda

Miljons eiro aiztecējis kā ūdens – Bauskas novadā neapmierināti ar ceļa remontu

Miljons eiro aiztecējis kā ūdens. Tā par 2018. gadā veiktajiem remontdarbiem saka Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotāji un uzņēmēji. Ceļš joprojām esot slikts visos gadalaikos, bet pirms pāris dienām atkal bijis neizbraucams, tādēļ piegādi atteikuši arī minerālmēslu pārvadātāji.

Kailsals un saule pēdējo dienu laikā ir darījuši savu, un šodien Brunavas ceļi jau ir izbraucami, bet pirms dažām dienām vietējo uzņemtie video rāda, ar kādiem ceļa apstākļiem jāsastopas ik pavasari un  bieži vien arī rudeņos.

"Ceļi tiešām ir briesmīgā stāvoklī, un, ja man jautā, kurā gadalaikā ir labs ceļš, tad es teikšu - tāda gadalaika nav. Tā ir veiksmes spēle, ja tikko ir gājis greiders, tad uz kādām dienām ir labs ceļš. Tas raksturo to, ka šis ceļš nekad nav normāls.

Ir, piemēram, tas, ka Budbergas bērni 2021. gadā uz skolu var nokļūt tikai caur Lietuvu,"

stāstīja Brunavas pagasta iedzīvotāja Eva Upīte.

Arī šonedēļ greiders esot bijis, bet arī greiderēšana nespēj likvidēt  bedres un dubļu laikā iebrauktās risas. Visvairāk iedzīvotājus tracina, viņuprāt, pilnīgi nejēdzīgi iztērētie gandrīz miljons eiro, kas pirms pāris gadiem izlietoti remontdarbos Brunavas apkaimē uz trīs valsts vietējās nozīmes ceļa posmiem, kopumā 26,6 kilometru garumā.

"Kāds bija pirms tā remonta, tāds arī ir tagad. Tie miljoni ir tā kā ūdens aiztecējuši. Domāju, ka neviens tai laikā, kad to ceļu taisīja, nemērīja to šķembu kārtu, ko tur uzber. Mēs, uzņēmīgās lauku sievas, gājām ar lineāliem, un tie remontstrādnieki uz mums skatījās kā uz slimām, bet institūcijas, kam to vajadzēja darīt, to nedarīja. Viņiem pilnīgi vienalga, ko tur uzbēra un kādas kvalitātes," pastāstīja ''Kāpostnīcas'' īpašniece Iveta Ļekūne.

Kā norādīja uzņēmuma ''Latvijas Valsts ceļi'' (LVC) pārstāve Anna Kononova, 2018. gadā ceļam  veikti atjaunošanas darbi, nevis rekonstrukcija. Atšķirībā no apmēram 600 autoceļiem, kam pašlaik uzlikts svara ierobežojums, trīs remontētajiem posmiem tādas nepieciešamības neesot.

"Kā komentēja nodaļas kolēģi, atbilstoši tiem darbiem, kas tur tika veikti, un atbilstoši tam, kādā stāvoklī vispār pavasaros ir grants ceļi, patlaban situācija tur ir apmierinoša un nav sliktāka kā uz citiem grants autoceļiem," sacīja Kononova.

Cerēt uz labāku segumu brunaviešiem gan neesot pamata, jo remontdarbu prioritāšu sarakstā ir ceļi ar augstāku satiksmes intensitāti. Arī ideja par sašaurinātu, bet asfaltētu ceļu laukos, kas ļautu bez bēdām braukt vieglajiem auto, bet nebūtu ērta lauksaimniecības tehnikai, pagaidām netiekot apsvērta.

"Ir jāsaprot, ka arī ceļa sašaurināšana prasa lielus ieguldījumus. Nevar sašaurināt ceļu, vienkārši nospraužot stabiņus. Tur ir vajadzīga arī pārbūve. Ceļš ir jāpārbūvē, lai tas kļūtu šaurāks, un tas arī izmaksā diezgan ievērojamu naudu," norādīja Kononova.

Ar grants segumu Latvijā klāti apmēram 11 000 kilometru ceļu. No tiem gandrīz 2000 kilometru atrodas Zemgalē. Apmēram puse no grantētajiem ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt