De Facto

De Facto

De Facto

«Vecie kadri» jaunajā Rīgas domē

Miljoniem vērti CSDD iepirkumi teju 20 gadus vienās rokās

Miljoniem vērti CSDD iepirkumi teju 20 gadus vienās rokās

Šovasar Konkurences padome, veicot tirgus uzraudzības pasākumus, secināja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) numura zīmju iepirkuma prasības samazinājušas iespējamo pretendentu skaitu. Ar vienīgo piegādātāju – Vācijas uzņēmumu “J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co” CSDD sadarbojas jau gandrīz 20 gadu. Turklāt aptuveni tikpat ilgi šis uzņēmums piegādā arī tehniskās apskates uzlīmes, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

“De facto” atklāj, ka "J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co” pārstāvis un meitasuzņēmums Latvijā ir “Latsign”, kura otrs līdzīpašnieks Andris Dambis ir pazīstams autosportists. Laikā, kad uzņēmums ienāca Latvijā, Dambis kopā ar CSDD tā laika vadību – Andri Lukstiņu un Ivaru Kraukli kopīgi startēja Dakāras rallijā, izmantojot Dambja konstruētos "OSCar" automobiļus.

Bet drīzumā CSDD pirmoreiz būs jārīko arī iepirkums par tehniskās apskates veikšanu. Tomēr plānotie risinājumi jau rada bažas, ka te priekšrocība būs ilggadējiem pakalpojumu sniedzējiem un īstas konkurences nemaz nebūs.

Starp trim Baltijas valstīm Latvijā automašīnu numurzīmes ir visdārgākās, bet tehniskās apskates izmaksas, rēķinot vidēji piecu gadu periodā, ir trešā dārgākā Eiropas Savienībā. Šādus secinājumus izdarījusi Konkurences padome, pētot Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtos pakalpojumus.

"Mēs parādījām to sistēmu, kā viņi strādā un kur ir problēmas, un droši vien, ka CSDD šo mūsu uzraudzības secinājumus būtu pamatoti attiecināt arī uz citiem iepirkumiem, ja tur pastāv kaut kādi ierobežojumi," raidījumam "De facto" saka  Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko.

Igaunijā vienas numura zīmes izmaksas ir 2.15 eiro, Lietuvā – 1.39 eiro, bet Latvijā – 7.06 eiro.

CSDD iebilst, ka būtu jāsalīdzina numurzīmes ar līdzīgas kvalitātes un drošības prasībām, jo, piemēram, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā tās ir dārgākas nekā Latvijā: Slovēnijā ~9,30, Slovākija 10,50, Ungārija 7,70 eiro.
 
Jau 18 gadus CSDD izsniegtās numura zīmes piegādā viens Vācijas uzņēmums -  J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co. Latvijā to pārstāv meitasuzņēmums “Latsign”, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir autosportists Andris Dambis.  Uz jautājumu, kā šī kompānija ienākusi Latvijā, Dambis atbild: “Vairāki Eiropas numura zīmju ražotāji ieradās arī Latvijā, lai piedāvātu savus pakalpojumus. Es nezinu, vai viņus kāds uzaicināja. Domāju, ka viņi paši vēlējās izmantot iespēju paplašināt savu biznesu.” Patlaban “J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co” piegādā transporta līdzekļu numuru zīmes vairāk nekā 40 valstīm.

CSDD pēdējais līgums ar uzņēmumu noslēgts 2016. gadā uz pieciem gadiem, un tā vērtība – deviņi miljoni eiro. “Latsign” izpilda aptuveni pusi no paredzētā darbu apjoma.

Aptuveni tai laikā, kad aizsākās šī ražotāja un "Latsign" sadarbība ar direkciju, Dambis kopā ar CSDD priekšsēdētāju Andri Lukstiņu un viņa tā laika vietnieku Ivaru Kraukli piedalījās Dakāras rallijā, braucot Dambja konstruētajās automašīnās OSCar. Vai kopīgā aizraušanās ar autosportu veicinājusi arī biznesa sadarbību, Dambis nevērtē, taču norāda, ka vienmēr ir augstu vērtējis iespēju personīgi iepazīt partnerus biznesa, sporta vai citos projektos: "Tas man ir palīdzējis veidot gan labu un prognozējamu turpmāko sadarbību, gan arī atteikties no kāda projekta."

CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš interviju “De facto” nesniedza, bet viņa kolēģis, valdes loceklis Aivars Aksenoks uz jautājumu, vai šo iepirkumu varēja ietekmēt arī personīgas pazīšanās, atbild: "Es domāju, ka noteikti nē, es domāju, ka problēma ir tāda, ka maz jau ir to cilvēku, kas šādos sporta pasākumos,  augsta līmeņa sporta pasākumos Latvijā var piedalīties. Mēs Dambi zinām jau ļoti sen kā pazīstamu autosportistu, jā, bet vienlaicīgi arī kā uzņēmēju un vienlaicīgi arī kā cilvēku, kas visu izdara un izpilda savus solījumus."

Kaimiņvalstīs par tiesībām piegādāt numurzīmes cīnās trīs četri uzņēmumi, bet Latvijā citu pretendentu iepirkumā nav bijis.

Iespējams, viens no iemesliem bijusi CSDD prasība ekspress numurzīmes piegādāt pusstundas laikā, taču iepirkumā nebija norādīts, ka uzvarētājam būs pieejamas CSDD telpas, kas ir būtiski prasības izpildei. "Latsign" ir CSDD nomnieks jau vairāk nekā 20 gadu, un nomas līgums ir beztermiņa. CSDD uzsver – telpas būtu pieejamas arī citiem uzņēmumiem, ja vien viņi vaicātu pēc tām.

“Pirmkārt un galvenokārt domājam par kvalitāti un par klientu ērtībām, jo mūsu uzdevums bija nodrošināt, lai klienti varētu šīs numura zīmes, īpaši tajos gadījumos, kad ir jāizgatavo ekstra numurzīme, saņemt ātri, operatīvi. Un ļoti svarīgi arī, lai nebūtu iespējas kaut kādai numurzīmju noplūdei, viltojumiem un tamlīdzīgi. Tas bija galvenais, par ko CSDD tajā laikā domāja, varbūt ne tik ļoti domāja, vai tā ir konkurences ierobežošana vai nav,” saka Aksenoks.

Konkurences padome norāda arī uz citām prasībām, kas, iespējams, ierobežo pretendentu loku un ko vajadzētu mainīt. Šis pats Vācijas uzņēmums, kas piegādā numurzīmes, nu jau 17 gadus nemainīgi piegādā arī tehniskās apskates uzlīmes.

Pēdējoreiz notikusi vien sarunu procedūra, jo CSDD negaidīti konstatējis, ka vizuālās informācijas nesēja piegādātāju īsā termiņā nomainīt būtu ļoti sarežģīti, jo uzlīmes  izsniedz arī uz vairākiem gadiem, turklāt tās ir autortiesību objekts. Turpmāk gan par uzlīmju piegādi varētu būt lielāka konkurence, jo CSDD pieļauj, ka tik augsta drošības līmeņa zīmes tomēr vairs nav nepieciešamas attīstīto e-sistēmu dēļ.   

Konkurences padomes ziņojumam sekojis satiksmes ministra Tāla Linkaita uzdevums CSDD padomei veikt izpēti par direkcijas iepirkumiem. Padome tālāk to deleģējusi valdei, kas papildus nolīga arī ārēju ekspertu. Un secināja – viss ir kārtībā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija): "Tur ir daudz praktisku ieteikumu, un tad, kad tiks izsludināts nākamais konkurss, ir vienošanās ar padomi un valdi, ka prasības tiks mainītas un tiks uzlabotas atbilstoši mūsdienu prasībām, arī Eiropas Savienības prasībām, kas ir mainījušās."

Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan būs saistīts ar paredzamo iepirkumu tehnisko apskašu veikšanai.

Līdz šim to darīja četri uzņēmumi, kuru līdzīpašnieks ir CSDD, kas īpašnieku struktūru drīzumā atstās. Pēc trim gadiem to darīs daži privāti uzņēmumi – katrā reģionā viens, kurus iepirkumā atlasīs direkcija. Konkurences padome jau šobrīd iebilst pret izvēlēto risinājumu, uzskatot, ka konkurence aizvien paliks ierobežota.

"Mēs secinājām, ka tirgus ir atvērts konkurencei lielākā daļā valstu. Kur valsts neierobežo tirgus dalībnieku skaitu, cik var piedalīties kādā vietā, izveidot uzņēmumu. Pārsvarā valstīs ir tā saucamais decentralizētais modelis, kad valsts tikai nosaka drošības prasības, prasības personālam, tehniskās prasības, kas uzņēmumiem jāizpilda, lai spētu sniegt šo pakalpojumu," saka Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko.

Piemēram, Igaunijā, kur valsts akreditē iespējamos apskates veicējus, bet tālāk izvēle paliek patērētāja ziņā, to dara 80 uzņēmumu 117 vietās. Šobrīd Latvijā apskati veic četri uzņēmumi, bet, visticamāk, ka nākotnē pakalpojumu sniedzēju arī nebūs īpaši vairāk. Iepirkumā katram reģionam tiks atlasīts viens pakalpojumu sniedzējs, kopumā vieglajām mašīnām paredzēta vien 31 iespējamā apskates vieta.

CSDD tirgus atvēršanas principus mainīt negrasās, norādot, ka pretējā gadījumā būs ļoti dārgi uzraudzīt pakalpojumu sniedzējus, un nesaskata problēmu, ja arī pēc iepirkuma pakalpojumu turpinātu sniegt tie paši uzņēmumi, kas līdz šim. Aksenoks saka: "Pirmkārt, šajā iepirkumā netiks prasīta nekāda esoša tehniskās apskates stacija, nekādas esošas iekārtas. Būs nepieciešams biznesa plāns un finanšu nepieciešamība, un paredzēts laiks, lai staciju varētu uzbūvēt. Līdz ar to esošajiem pretendentiem, jā, būs priekšrocība, bet tikai viena, un tā būs pieredze!"

Ja rēķina tehniskās apskates izmaksas vidēji vienam automobilim uz piecu gadu periodu, tad šobrīd Latvijā ir trešā dārgākā apskate un izdevumi par to ir 117 eiro, liecina Konkurences padomes sniegtā informācija. Dārgākas pakalpojuma izmaksas ir tikai Horvātijā  - 170 eiro, un Vācijā - 158 eiro. Igaunijā šī cena ir ievērojami zemāka nekā vidēji  Eiropas Savienībā – 39 eiro.  Vislētākā apskate ir Maltā (21 eiro), Nīderlandē (21 eiro), Portugālē (25 eiro).

Savukārt CSDD tam pretī liek savus aprēķinus, par pamatu ņemot izdevumus par vienu apskates reizi, tostarp, neņemot vērā, ka jaunām mašīnām apskate jāveic retāk. Un pēc šādiem aprēķiniem – Latvijā ir piektā lētākā apskate Eiropā, ja kā piemēru izvēlas cenu mašīnai ar benzīna motoru (21,70). Bet vidēji Eiropā – tie būtu 36 eiro.

Ne tikai pakalpojumu sniedzēji CSDD pēdējos gados bijuši nemainīgi. Kopš 1997. gada šim valsts uzņēmumam nav mainījies arī tā valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Satiksmes ministrs Linkaits, lai arī atgādina, ka viņa pārstāvētās partijas viedoklis ir, ka vadošos amatos nevajadzētu aizkavēties ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem, šobrīd neredz iemeslu neļaut Lukstiņam nostrādāt līdz savu pilnvaru termiņa beigām, jo uzņēmumā nav konstatētas ļaunprātības vai nemākulīga saimniekošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti