Jaunā apakšvienība ļaus stiprināt arī militārās medicīnas kapacitāti. Tas garantēs drošību ne tikai karavīriem, bet arī veicinās sadarbību ar civilajiem mediķiem, dodot arī ārstiem jaunu perspektīvu.
Pabriks stāstīja, ka pašlaik tiek apzināti mediķi, kuri jau ir Nacionālo bruņoto spēku rindās. Tāpat arī tiks apzināti mediķi no civilā sektora, kuri tiks apmācīti, lai varētu darboties arī militārajā medicīnā. Tādējādi iespējamā krīzes situācijā viņi zinās, kāds ir aprīkojums un kāda ir specifika.
Vienībā vajadzēs aptuveni 90 cilvēku, no kuriem aptuveni 30 ir ārsti. Mediķu sagatavošana prasīs vairāk nekā gadu, bet jau nākamā gada beigās varētu būt gatava pārvietojama slimnīca.
Pēc ministra teiktā, paredzēts izveidot mobilu hospitāli ar vairākiem moduļiem, kas attiektos uz esošajām brigādēm. Tehniskais nodrošinājums brigādei varētu izmaksāt 5–10 miljonus eiro.
Militārās medicīnas apakšvienības varēs sniegt medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem arī gadījumos, ja, piemēram, civila krīze būs izraisījusi veselības aprūpes sistēmas pārslodzi.
Saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem Pabriks uzsvēra, ka vairāk uzmanības valdība veltīs komunikācijai, lai cilvēki saprastu, ka ierobežojumi paredzēti nevis, piemēram, kādu produktu aizliegšanai, bet lai ierobežotu pulcēšanos. Pabriks neuzskata, ka ierobežojumu ievērošanā jāiesaista vairāk policijas vai Zemessardze. Viņš uzskata, ka cilvēkiem jābūt apzinīgākiem un vairāk diskusiju tam varētu palīdzēt.
