Aiz stūra aizslēpies karavīrs izšauj no ieroča tieši brīdī, kad dažu metru attālumā pa ielu iet māmiņa ar ratiņiem un mazuli rokās. Sieviete pārbīstas, mazulis raud. Tik emocionāls dramatisks aculiecinieka video no militāro mācību "Namejs" norises Rīgas ielās kļuvis populārs sociālajos tīklos. Video kļuvis par gardu kumosu Krievijas propagandai un tās vietējiem "pastiprinātājiem".
Aizsardzības ministrijas (AM) un NBS vadība gan skaidroja – sociālajos tīklos redzamais video notikušo parāda vienpusēji. Pirmkārt – jau vairākas nedēļas pirms mācībām notikusi intensīva informatīvā kampaņa par to, kas gaidāms. Otrkārt, mācību vietās pilsētvidē klāt ir Civilās-militārās sadarbības speciālisti, militārajā žargonā – CIMIK. Ja mācību vietai tuvojas civilie, CIMIK darbinieki lūdz viņus nedaudz uzgaidīt vai izvēlēties citu maršrutu. Tā noticis arī pirms nofilmētās epizodes Skolas ielā.
"Mēs pēc šī video veicām situācijas apzināšanu un konstatējām, ka konkrētā māmiņa bija brīdināta, ka tur notiek mācības un viņai tika piedāvāts neizvēlēties šo ceļu, bet viņa tomēr izlēma turpināt ceļu," sacīja AM valsts sekretārs Jānis Garisons.
Redzot, ka civilie tomēr tuvojas mācību vietai, CIMIC darbinieks brīdinājis vienību apturēt mācības, taču viens karavīrs, kurš tobrīd atradās slēpnī, signālu nesaņēma.
"Man protams jāizsaka nožēla un jāatvainojas šai māmiņai, bet mēs tomēr vēlētos, lai cilvēki, kad tiek brīdināti, ņem vērā šos brīdinājumus un ievēro," teica AM pārstāvis.
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns skaidroja, ka militārās mācības "Namejs" pilsētā apzināti netiek veidotas, slēdzot kādu kvartālu sterilā un ierobežotā vidē. Vienlaikus dažādos punktos apkārt tika izvietoti mācību novērotāji, kas informē iedzīvotājus. Pudāns secināja, ka, lai arī par mācībām iepriekš informētas gan pašvaldības, gan iedzīvotāju organizācijas, tomēr jāmeklē papildu informēšanas veidi, jo daļu sabiedrības informācija nav sasniegusi.
"Mēs, protams, vērtēsim detalizēti. Varbūt atgriežoties pie kādiem ne tik moderniem rīkiem kā īsziņas, ko sabiedrība arī vēl lieto. Varbūt izvērtēsim iespējas [izmantot] šādus tehnoloģiskos risinājumus, informējot cilvēkus arī caur īsziņām, e-pastiem.
Bet tad ir jāizvērtē par to, kā sasniegt pareizo auditoriju, lai mēs neuzmāktos ar šādu informāciju tiem, kam tā nav saistoša (..)," skaidroja Pudāns.
Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis Māris Jansons papildināja, ka bez informācijas televīzijā un radio arī biedrība informēja par mācību norisi pilsētā apkaimju kopienas.
"(..) Domāju, ka armijai ir jācenšas katru reizi uzlabot savu komunikāciju. Bet jāapzinās, ka viņi nekad neaizsniegs visus, kam tas varētu būt aktuāli," vērtēja Jansons. "Uzskatu, ka īpaši neko daudz labāk nevarēja izdarīt."
Komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns pieļāva – AM informācija līdz citautiešiem īsti nenonāk. "Lielais jautājums ir – cik ļoti drošības komunikācija par kolektīvo aizsardzību un mācībām – cik ļoti tā sasniedz mazākumtautības. Tas pats jautājums, ko mēs redzam vakcinācijas kontekstā."
Latvijas Universitātes docente, stratēģiskās komunikācijas speciāliste Olga Kazaka vērtēja, ka iedzīvotāji Covid-19 krīzes kontekstā asāk reaģē uz dažādām situācijām. Taču arī mācību rīkotājiem ir mērķtiecīgāk jāinformē sabiedrība par tik sensitīvu darbību norisi pilsētas ielās.
Ekspertes ieskatā, ir jāpaplašina komunikācijas veidi, kas ir ne tikai tradicionālie mediji, bet arī šoreiz labi kalpotu skrejlapiņas kāpņu telpās vai izsūtītas īsziņas iedzīvotājiem.
Gandrīz 10 000 dažādu bruņoto spēku dalībnieku turpinās militārās mācības dažādās vietās Latvijā līdz 3. oktobrim. Rīgā mācību aktīvā fāze vairs nav plānota, taču tās noritēs citās pašvaldībās.
