Konkrētus priekšlikumus, kā to izdarīt, vēl plānots pārrunāt ar Izglītības un zinātnes ministriju un tālāk virzīt izskatīšanai Rektoru padomē. Iespējams, ka jaunie kursi augstskolās varētu būt pieejami jau nākamajā studiju gadā.
Diskusijas par to, kā jauniešus vairāk iesaistīt valsts aizsardzībā, aizsākās aptuveni pirms gada, kad Aizsardzības ministrija viesojās vairākās Latvijas augstskolās, gan Rīgā, gan reģionos. Arī Latvijas Radio apmeklēja vienu no tām, toreiz jaunieši sacīja, ka nejūtas pietiekami labā fiziskajā formā, lai spētu izpildīt mācību uzdevumus. Cik lielai ir jābūt šai fiziskajai sagatavotībai, jauniešiem nav īsti skaidrs.
Pēc studentu uzklausīšanas, pirms gada, toreiz vēl aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis aicināja izstrādāt sistēmu, kā iesaistīt studentus militārajās apmācībās un sacīja, ka tās varētu sākties jau šogad. Apmācības nepieciešamas, jo valstī īpaši trūkstot rezerves virsnieku, galvenokārt zemessardzē, un pēc apmācību cikla pabeigšanas studenti varētu saņemt rezerves virsnieku pakāpes. Tagadējais ministrs Raimonds Bergmanis gan teic, pašlaik vēl tikai diskutējot par mācību iespējamu formātu un cer tās ieviest nākamgad.
Šobrīd Aizsardzības ministrijā ir izveidota darba grupa, kur kopā ar NBS speciālistiem domā par rezerves virsnieku apmācību sistēmu valstī. Moduļi ir dažnedažādi un virsnieku apmācība varētu būt ilgstošākā periodā, vairāku gadu garumā, jo cilvēki mācās pietiekoši ilgi, uzskata Bergmanis.
Iespējams, tie varētu būt izvēles kursi visu mācību gadu garumā vai militāro elementu integrācija konkrētos studiju kursos un virzienos. Tādējādi studenti varētu nopelnīt papildu kredītpunktus. Šādu ideju atbalsta arī Latvijas Studentu apvienība, kas iepriekš iebildusi pret obligātu apmācību jauniešu fiziskās sagatavotības dēļ, kas ne visiem ir vienāda.
Studentu apvienības vadītāja Maira Belova paskaidroja, ka viņas pārstāvētā organizācija atbalsta militāro apmācību iekļaušana studiju programmu brīvās izvēles daļā jeb C daļā, vai integrēšanu nozares priekšmetos. Piemēram, informācijas tehnoloģiju un datorzinātnes studiju programmās varētu ieviest specifiskus izvēles kursus saistībā ar kiberdrošību. Tāpat arī daudzās citās nozarēs, tostarp medicīnā.
Tāpat studenti atbalstot profesionālu militāro dienestu, piebilst Belova. Aizsardzības ministrijā iecerējuši, ka konkrētus priekšlikumus izstrādās tuvākajā laikā un par tiem būs jālemj Rektoru padomei. Pagaidām tās vadītājs Arvīds Barševskis no Daugavpils Universitātes plašāku vērtējumu nesniedz, sakot, ka gaidīs ministrijas oficiālo piedāvājumu. Kopumā rektori ieceri kā tādu atbalstot, tikai jādiskutē par iespējami labāko variantu.
Barševskis uzsvēra, ka diskusijas ar studentiem turpināsies, kad par jautājumu būs lielāka skaidrība. Aizsardzības ministrijā pagaidām vēl strādā pie savām idejām.
Tuvākā laikā Aizsardzības ministrija plāno tikties ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai pārrunātu jautājumus par starpnozaru integrējošu izglītību. Tikmēr studenti, kas jau tagad vēlas aktīvāk iesaistīties valsts aizsardzībā, to var darīt, iesaistoties Zemessardzē, izvēloties savai dzīvesvietai tuvāko bataljonu.
