"Nedomāju, ka šajā gadījumā varam precīzi prognozēt un runāt par iesaldētu konfliktu, es domāju, ka šeit mēs varam runāt par ilgstošu karadarbību," viņš sacīja. Raidījumā Dalbiņš norādīja uz abu pušu militārajām spējām, kas redzamas kaujas laukā. Arī bijušais NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs stāstīja, ka, lai gan Krievijai ir pārsvars gaisa spēkos, daudzās citās jomās abām pusēm spēki ir vienlīdzīgi.
Rajevs arī norādīja, ka karā paies ilgāks laika periods. Pēc viņa teiktā, jau pilnīgai Mariupoles ieņemšanai "būs vajadzīgas nedēļas". Kaujās Donbasā varētu paiet pat līdz pusgadam, ja Krievijai vispār izdosies reģionu ieņemt.
"Ukrainai ir ļoti spēcīga, ļoti motivēta armija, kura pašlaik ļoti labi karo," komentēja Rajevs.
Dalbiņš prognozēja, ka no ilgstošā kara cietīs arī visa pārējā pasaule un Krievija to nekavēsies izmantot, lai izdarītu spiedienu. Tas varētu būt, piemēram, pārtikas trūkums.
Runājot par situāciju Mariupolē, kur Krievijas līderis Vladimirs Putins paziņojis taktiku – iesprostot pilsētas aizstāvjus “Azovstaļ” rūpnīcas teritorijā, lai neriskētu ar savu karavīru dzīvībām, Rajevs skaidroja, ka Krievijai ap 10 000 karavīru nepieciešams pārvirzīt uz fronti dienvidos. Viņš arī norādīja, ka, ja sāktos šturmēšana, pašreizējās priekšrocības ar gaisa spēku izmantošanu Krievijai pazustu, jo ielu kaujās karavīri ir viens pret vienu. Eksperts norādīja, ka tādā gadījumā arī Krievijai būtu ļoti lieli zaudējumi.
"Ukraiņu spēki [Mariupolē] saprot, ka viņi ies bojā. Un viņu vienīgais mērķis, atrodoties Mariupolē, ir paņemt sev līdzi pēc iespējas vairāk krievu karavīru. Cita mērķa vairāk viņiem tur nav. Izdzīvot viņi netaisās," izteicās Rajevs.
Abi eksperti arī norādīja, ka Austrumukrainā redzama pilnīgi citādāka taktika nekā bija kara sākumā. Krievija vairs nevirzoties lielā tempā. "Jau tagad redzam krasu atšķirību no tā, kas notika pirmajā mēnesī.
Vairāk neredzēsim straujas kustības, virzības desmitiem, simtiem kilometru, tas būs metodisks artilērijas un aviācijas, pastiprināts tanku vienību uzbrukums, ko Krievija pielietos," sacīja Rajevs.
Savukārt Dalbiņš norādīja – pieaugs gaisa spēku un raķešu izmantošana.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
