Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti vairāk nekā 3400 cilvēki. Šogad aizturēti 445 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Caur elektroniski vadāmajiem vārtiem Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas un patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā Daugavpilī tiek ievesti tie migranti, kuri aizturēti, nelikumīgi šķērsojot mūsu valsts robežu, kuri nav lūguši patvērumu, vai tie, kuriem atteikts patvērums
"Tā ir divstāvu ēka, otrajā stāvā ir divi bloki – ārzemnieku un patvērumu meklētāju bloks, un pirmajā stāvā ir ģimeņu un sieviešu bloks," pastāstīja centra priekšnieks majors Jurijs Ivanovs.
Otrdienas pirmajā pusē centrā, kura kapacitāte ir 84 cilvēki, kopumā uzturas 33 personas.
"Nedaudz vairāk par trešdaļu šobrīd centrs ir aizpildīts, bet tas skaitlis katru dienu mainās, vai nu brauc prom cilvēki, vai nu atved jaunus, mēs nestāvam uz vietas. Katru dienu šis skaitlis ir mainīgs, sargājam valsti, darām savu darbu. Tie iemītnieki ir ārzemnieki, kuri nelegāli uzturas Latvijas Republikas teritorijā. Viņi nāk no tādām valstīm kā Irāka, Ukraina, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna, Maroka un Krievija. Tās ir gan ģimenes, gan vientuļi cilvēki. Pēdējais bija uzņemts 15. decembrī un 14. decembrī uzņēmām ģimeni," norādīja Ivanovs.
Mēģinājumu skaits tikt pāri mūsu valsts robežai no Baltkrievijas pēdējā laikā ir kļuvis lielāks, vēl pirmdien Valsts robežsardzes amatpersonas novērsa 51 cilvēka mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, neviens netika aizturēts par šo pārkāpumu.
Faktiski nedēļu šajā centrā nav ienācis neviens migrants, atzīmēja Ivanovs, salīdzinot ar situāciju, kāda centrā bija augustā līdz ārkārtas situācijas izsludināšanai.
Centra priekšnieks stāstīja: "Augustā pie mums uzreiz bija liels kvantums izmitināto personu, centra kapacitāte ir 84 cilvēki, un centrs bija gandrīz pilns, bija pat nepieciešamība kādu laiku bēgļus izmitināt policijas izolatorā. Bija ļoti daudz darba, darba apjoms saglabājas arī tagad, bet daudzas lietas spējam risināt un paveikt ātrāk. Pašlaik mēs tiekam galā ar personu izmitināšanu un nekādu problēmu mums nav."
Neraugoties uz migrantu mēģinājumiem tik pāri robežai, tā tiek kontrolēta, analizējot situāciju, norādīja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").
"Patlaban ir ļoti grūti spriest par to, vai Latvija ir kļuvusi par Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma galveno mērķi, vai arī dažas cilvēku grupas ir pārvietojušās vai tikušas pārvietotas tuvāk mūsu teritorijai. Bet jebkurā gadījumā tas gadījumu skaits ir tajās robežās, kad robežsardze diezgan labi tiek galā ar tiem cilvēkiem, kas izvietoti pie robežas. Protams, esam gatavi arī tam, ja cilvēku skaits palielināsies vai mēģinājumu skaits palielināsies, ka tad papildspēki tiks piesaistīti," sacīja ministre.
Ja arī kāds no migrantiem nonāks centrā Daugavpilī, tas tam būs gatavs, rūdījums augustā devis savu artavu.
Sākotnēji bēglis uz 10 dienām nonāk izolācijā, tam tiek veikts Covid-19 tests. Tas līdz šim bijis lielākais bēgļu neapmierinātības iemesls, kas gan nav raisījis nekārtības.
Jāpiebilst, ka ikviens no centra iemītniekiem trīs reizes dienā var paēst, dzīvošana ir labiekārtotās istabās ar kopīgu virtuvi un veļas mazgātavi. Bet uzturēšanās te var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām, kamēr netiek atrisināts jautājums ar lidsabiedrībām par transportēšanu uz migrantu mītnes zemi un sakārtoti identitātes dokumenti.
Šobrīd centrā ir ģimene, kura te uzturas kopš augusta, taču arī tā jau tuvākajā laikā pēc veiksmīgas sadarbības ar vēstniecību aizceļos uz mājām Irākā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.