Bruņotie spēki paplašinās atbalstu pie austrumu robežas; par bēgļu nometnēm – nevienprātība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai gan uz Latvijas – Baltkrievijas robežas migrantu pieplūdums nav vērojams, situācija var strauji mainīties. Tāpēc Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paplašinās atbalstu Valsts robežsardzei pie Baltkrievijas robežas. Savukārt par to, vai Latvijai arī jādomā par papildu nometnēm bēgļiem, politiķa un ekspertes viedokļi atšķiras.

Iespējā migrantu pieplūdumā AM gatava atbalstīt robežsardzi; par bēgļu nometnēm – nevienprātība
00:00 / 03:41
Lejuplādēt

Šogad Baltkrievijas – Lietuvas robežu šķērsojuši jau vairāk nekā 4000 imigrantu, lielākoties tie ir bēgļi no Irākas. Tikmēr pašmājās situācija ir mierīga, taču tā jebkurā brīdī var mainīties.

Lielāks NBS atbalsts

Zināms, ka jau šobrīd Valsts robežsardzei atbalstu sniedz Eiropas Savienības robežu aģentūras "Frontex" speciālisti un vairāk nekā 50 zemessargu. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece iepriekš norādīja – ja iekšlietu resors lūgs palīdzību, ministrija ir gatava sniegt gan papildu cilvēkresursus, gan tehnisko atbalstu.

“Atbalsts, ko varam sniegt, ir dažāds – sākot ar to, ka mēs esam gatavi palīdzēt ar cilvēkresursiem. Zemessardze jau sniedz atbalstu, bet mēs varam šo atbalstu nepieciešamības gadījumā pastiprināt. Otrkārt, mēs varam sniegt atbalstu ar tehniku: ar mašīnām, ar nakts redzamības aprīkojumu, ar bezpilota lidaparātiem. Protams, esam gatvi arī sniegt konsultācijas, kā labiekārtot vai uzlabot robežas aprīkojumu. Arī aizsardzības industrija ir izrādījusi savu gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu,” pastāstīja Bļodniece.

Vēlāk Aizsardzības ministrija informēja, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") uzdevis NBS paplašināt atbalstu Valsts robežsardzei, ko bruņotie spēki sniedz kopš 12. jūlija. NBS uzdots nodrošināt valsts austrumu robežas aizsardzību, izvēršot papildu novērošanas sistēmas, nodrošinot bezpilota lidaparātus, norīkojot papildu personālu, kā arī rīkojot regulāras militārās mācības.

No 15. augusta, ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību “Zapad 2021” norisi,

pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju norisināsies kopīgas NBS un Valsts robežsardzes vada lieluma vienību mācības, lai pastiprinātu savu klātbūtni pierobežā.

Par nometnēm – nevienprātība

Lietuvai nepieredzētās bēgļu plūsmas dēļ nācās strauji reaģēt, izveidojot bēgļu izmitināšanas nometni turpat robežas tuvumā. Taču nelegālie robežas šķērsotāji sarīkoja grautiņu, protestējot pret neapmierinošiem uzturēšanās apstākļiem.

Vai Latvijai vajadzētu gatavoties Lietuvai līdzīgam scenārijam? Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka par bēgļu nometnēm nevajadzētu domāt. “Mums ir jāveic pilnīgi citi pasākumi un cita politika, kas būtu vērsta uz to, lai nepieļautu šo bēgļu nokļūšanu Latvijas teritorijā.

Proti, mums ir nekavējoties un steidzami jāatjauno žoga, tāda pamatīga žoga, celtniecība uz Latvijas – Baltkrievijas robežas,

par ko mēs nākamajā nedēļā spriedīsim Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izbraukuma sēdē uz Latvijas – Baltkrievijas robežas,” pastāstīja Rancāns.

Deputāts uzsvēra, ka noteikti nepiekritīs papildu bēgļu nometnes izveidošanai, kur neregulārajiem imigrantiem uzturēties: “Mūsu pozīcijai noteikti nevajadzētu būt tādai, ka mēs tagad uzņemsim šeit visus gribētājus un veidosim viņiem nometnes, un no nodokļu maksātāju naudas viņus uzturēsim, apčubināsim un tādā stilā.”

Latvijas Cilvēktiesību centra pārstāve Anna Audere nepiekrīt deputātam, jo Latvijai esot jāgatavojas dažādiem scenārijiem, tajā skaitā arī jādomā par to, kur neregulāros imigrantus izmitināt. “Riski, protams, ir jāizvērtē un tiem ir jāgatavojas. Jāņem vērā arī starptautiskās normas, dokumenti, kas paredz un nosaka, kā tam būtu jābūt. Mēs domājam, ka

ir jānodrošina humāni dzīvošanas apstākļi visiem, kas ierodas Latvijā un arī lūdz patvērumu,” sacīja Audere.

Audere arī norādīja, ka, rēķinoties ar līdzīgu bēgļu pieplūdumu, Latvijai būtu jādomā arī par atbalsta darbinieku, piemēram, tulku, piesaistīšanu.

Otrdien, 3. augustā, Nacionālās apvienības Saeimas frakcija ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu („Attīstībai/Par!”) vienojās par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežā.

Lai pārrunātu aktualitātes par austrumu robežas nostiprināšanas un tam nepieciešamo finansējumu, premjers Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”) trešdien, 4. augustā, tiksies ar iekšlietu, finanšu un ārlietu ministriem.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti