Kopš aprīļa no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelegālas šķērsošanas atturētas 24 personas, taču vēl ziemas mēnešos Valsts robežsardze ziņoja par vairākiem simtiem atturēšanas gadījumu. Kopš aprīļa uz robežas tiek būvēts žogs, tiesa ne pastāvīgais, bet jauni pagaidu žoga posmi. Taču mēģinājumi pagaidu trīskārtu dzeloņdrāšu žoga pārvarēšanai jau bijuši.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš stāstīja: “Vienā gadījumā pie aizturētajām personām tika konstatētas arī metāla grieznes, kuras viņiem droši vien atbalsta sniegšanai bija nodrošinājuši Baltkrievijas robežsargi, lai šīs personas nelikumīgi iekļūtu Latvijas Republikā.”
Valsts robežsardze turpina strādāt pastiprinātā režīmā. Šīs nedēļas lēmumu jau trešo reizi pagarināt ārkārtējo situāciju vairākās Latvijas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā Iekšlietu ministrijā pamatoja arī ar nepieciešamību rīkoties saskaņoti ar Lietuvu un Poliju. Ja ziemā lielāks spiediens bijis uz Latvijas robežas, tagad tāds vērojams uz Lietuvas un Polijas robežām, skaidroja Iekšlietu ministrijā.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja: “Tajā brīdī, kad kādā no minētajām valstīm tiks atviegloti šie pasākumi vai mazināta institucionālā spēja, skaidrs, ka ir paredzams spiediens.”
Tāpat arī aug spiediens pēc iespējas ātrāk izbūvēt pastāvīgo žogu, līdz šim triju valstu sekmes tajā atšķīrušās.
Trofimovs sacīja: “Šogad, un tāpat arī Lietuvā, ir plānots izbūvēt šo pastāvīgo žogu plānotajā prioritārajā posmā. Savukārt tie daži elementi, kas prasa sarežģītākus risinājumus, lielāku būvniecības kapacitāti, ir paredzēti nākamā gada sākumā.”
Šonedēļ Eiropas Komisijā lems par papildus finansējuma piešķiršanu robežuzraudzības stiprināšanai Latvijai, Lietuvai un Polijai, informēja Iekšlietu ministrijā. Kā ilgtermiņa risinājums tiek apspriestas izmaiņas Šengenas robežkodeksā, kas ļautu valstīm turpināt iesākto nelegālo migrantu izraidīšanas praksi arī bez ārkārtējās situācijas pagarināšanas.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes pārstāvis Kusiņš atzīmēja: “Papildus jāuzsver arī apstāklis saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kuru atbalsta Baltkrievijas prezidents [Aleksandrs] Lukašenko, un ar piesardzību ir jāizturas pret šiem statistikas datiem par nelegālās migrācijas samazināšanos no Baltkrievijas Republikas.”
Baltkrievijas robežsargu klātbūtni, viesojoties uz robežas novēroja arī Latvijas Televīzija. Latvijas robežsargi norādīja, ka ar kolēģiem otrā žoga pusē praktiski vairs nekomunicē.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Pirmo reizi Latvijas valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk tā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim, pēc tam līdz 10. maijam, taču pēcāk līdz 10. augustam.
