Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centra vadītāja, profesore Signe Bāliņa skaidroja, ka attālinātais darbs veicina daudzu procesu digitalizāciju un automatizāciju. Viņa norādīja, ka mainās ne tikai darba vide, bet arī pats izglītības process un ir svarīgi papildus pamatizglītībai apgūt arī digitālās prasmes.
“Digitālās prasmes jāpilnveido mums ikvienam. Iemesls ir viens – tehnoloģijās nāk jaunas iespējas. Tehnoloģiju pasaule mainās, un visi rīki, ar kuriem var darīt lietas, kas pirms kāda laika bija ļoti sarežģītas, kļūst vienkāršāki. Lai mūsu digitālās prasmes būtu atbilstošas prasībām, visu laiku ir jāmācās,” skaidroja profesore.
Ziņu aģentūras LETA žurnāliste Inguna Ukenābele vērtēja, ka Eiropas iedzīvotāji savas digitālās prasmes vērtē daudz optimistiskāk nekā eksperti.
Eiropas Parlamenta aptaujas “Eirobarometrs” dati liecina, ka 70% Eiropas iedzīvotāju savas digitālās prasmes vērtē kā labas.
“Vispārliecinātākie par sevi ir Nīderlandes, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Īrijas iedzīvotāji, pieticīgāk savas prasmes vērtē Grieķijas, Itālijas, Bulgārijas un Rumānijas pilsoņi. Latvija ir kaut kur pa vidu,” norādīja Ukenābele.
“Nedaudz cita aina paveras, ja mēs skatāmies uz digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu, ko veido eksperti no darba perspektīvas – vai prasmes ir pietiekamas, lai tās varētu izmantot darbā. Viņu vērtējums balstās uz to, vai cilvēki māk lietot elektronisko pastu, rediģēšanas rīkus, vai māk instalēt jaunas programmas un iekārtas. Tad šis vērtējums tik rožains neizskatās. Vismaz pamatlīmenī digitālās prasmes ir 58% Eiropas iedzīvotāju, virs pamatlīmeņa tikai 33% eiropiešu.
Diemžēl arī Latvijā tikai 43% privātpersonu prasmes ir pamata līmenī, bet virs pamatlīmeņas 24%. Tas ir diezgan maz, ja mēs zinām, ka mums ir ļoti labs interneta pārklājums un labas iespējas lietot dažādus digitālos risinājumus.
Vienlaikus varbūt kaut ko mainīs pandēmija, tāpēc ka tagad daudzi cilvēki ir spiesti strādāt un mācīties attālināti. Līdz ar to mēs būsim uzzinājuši daudz vairāk par digitālajām lietām šajā laikā,” pauda žurnāliste.
Bāliņa skaidroja, ka digitālo prasmju pilnveides programma sastāvēs no diviem moduļiem jeb diviem mācību posmiem un mācības notiks angļu valodā: “Angļu valodas zināšanu līmenim jābūt tādam, lai var lasīt un saprast, ko stāsta. Nebūs pašiem jārunā, bet jāklausās, jo mācību kurss ir balstīts uz “Microsoft” mācību materiāliem, kuri ir angļu valodā.”
“Tehnoloģijas ātri mainās, tāpēc šos materiālus netulko un rīku valoda ir angļu valoda. Viens modulis būs par datu analīzi – kas ir dati, kā tos var analizēt, kādi ir rīki, ar kuriem datus vizualizēt, lai būtu labāks priekšstats par to, kas notiek uzņēmumā, kāds ir progress biznesā vai citā jomā. Otrs modulis būs par datu programmēšanu, lai var izveidot dažādas lietotnes. Mazkodu, bezkodu programmēšana kādreiz likās ļoti sarežģīta. Tagad tie rīki ir palikuši intuitīvāki un ikviens no mums to spēj izdarīt. Mēs aicinām mācīties studentus, kas studē ekonomiku, sociālās vai humanitārās zinātnes, jo, studējot un strādājot uzņēmumos, viņi šīs zināšanas un prasmes varēs īstenot. Protams, mēs aicinām studentus, bet arī ikvienu, kurš grib apgūt ko jaunu,” atzīmēja Bāliņa.
Katrā no Baltijas valstīm nākamgad astoņu nedēļu laikā plānots apmācīt 10 000 cilvēku. Latvijā šobrīd pieteikušies aptuveni 1000 mācīties gribētāji. Pieteikšanās vēl turpināsies līdz 31. decembrim.
