Mežu saimniekiem zaudējumi nepilnīgu bioloģiskās daudzveidības datu dēļ; DAP secinājumi nemainās

Mežu saimnieki nav apmierināti, ka pirms sešiem gadiem Eiropas Komisijā (EK) iesniegtu nepilnīgu datu dēļ par bioloģisko daudzveidību viņiem radušies zaudējumi. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) norāda, ka arī jaunākie dati biotopu kvalitātes rādītājus nemaina.

Saruna ar Latvijas mežu sertifikācijas padomes pārstāvi Māri Liop un DAPLatvijas Radio

    Latvijas Mežu sertifikācijas padomes pārstāvis Māris Liopa stāstīja, ka pirms sešiem gadiem Eiropas Komisijai tika iesniegts ziņojums, kas parāda, ka bioloģiskā daudzveidība Latvijā samazinās. Liopa uzskata, ka ziņojums nav bijis korekts, jo ekspertu grupa tikai daļēji noteikusi bioloģiskās daudzveidības apjomu. Proti, runāts tikai par "Natura 2000" teritorijām, bet secinājumi attiecināti uz visu valsti.

    Liopa uzskata, ka vajadzētu piesaistīt pēc iespējas plašāku zinātnieku loku, piemēram, arī Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", ne tikai Latvijas Universitāti un DAP. Liopa stāstīja par "Latvijas Valsts mežu" (LVM) datiem, kuri parādot citu ainu - bioloģiskā daudzveidība uzlabojas. Tā kā LVM pārvalda pusi no Latvijas mežiem, šāda informācija būtu jāņem vērā.

    Liops uzsvēra, ka sekas EK ziņojumam bijušas nopietnas. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) balstoties uz iepriekš minēto pētījumu. "Pēc tā izskatās, ka Latvija ir neizdevusies valsts," sacīja Liopa.

    Viņš norādīja, ka mežu saimniekiem vajadzētu ļaut viņu īpašumā rīkoties kā jebkurā citā un atbilstoši kompensēt, ja tas nav iespējams - ir noteikts dabas liegums.

    DAP pārstāve Gita Strode atzina, ka pirms sešiem gadiem secinājumi tika no neliela datu apjoma, jo nenotika monitorings un pētījumi. Pašlaik top jauns ziņojums, kas vēl nav publicēts, un pašlaik ir daudz vairāk datu, kurus izmantot. Tie parāda, ka nedaudz situācija uzlabojusies. Strode gan norādīja, ka izmaiņas, visticamāk, notikušas jauno datu dēļ, nevis, ka kaut kas būtu mainījies dabā.

    Strode stāstīja, ka ziņojumā tiek vērtētas gan biotopu aizņemtās platības, gan arī biotopu kvalitāte, kurā ņem vērā tipiskās sugas, dažādus struktūras elementus biotopos. Latvijā ir 12 Eiropas nozīmes biotopi. Par dažiem situācija nav zināma, vairākiem uzlabojies vērtējums attiecībā uz izplatību, bet vairākiem kvalitāte un struktūras nav pietiekami labas. Savukārt stāvokli par labu var atzīt, ja vismaz 90% no viena konkrētā biotopa ir labas un izcilas kvalitātes struktūras.

    DAP pārstāve norādīja, ka secinājumi arī jaunajā ziņojumā nav ļoti mainījušies - tas joprojām ir kritisks. Iespējams, iepriekš bioloģiskā daudzveidība novērtēta zemāk, nekā ir patiesībā, bet tas noticis datu trūkuma dēļ.

    Paredzēts, ka šī gada beigās noslēgsies biotopu kartēšana, kas sniegs papildu datus. To ar nepacietību gaida arī mežu īpašnieki, jo tas atstājot ietekmi uz visu tautsaimniecību. DAP pārstāve teica, ka saistībā ar boreālajiem, purvainajiem mežiem, kuri nosaukti par "Gada dzīvotni 2019", pašlaik savāktas tikai divas trešdaļas informācijas. DAP vēlas sadarboties gan ar mežu īpašniekiem, gan lauksaimniekiem, lai reizē saglabātu dabas vērtības un pēc iespējas mazāk kaitētu ekonomikai.

    KONTEKSTS:

    Noslēdzoties Eiropas Savienības nozīmes biotopu apzināšanas jeb dabas skaitīšanas lauka darbu otrajai sezonai, pagājušā gada decembrī apkopotie un pārbaudītie dati no apsekotajām teritorijām liecināja, ka mežu biotopu kvalitāte Latvijā ir zemāka, nekā sākotnēji domāts.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti