Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Mežs vairāk nekā 10 hektāru platībā piešķirts kā kompensācija, taču to nedrīkst izmantot!

Mežs vairāk nekā 10 ha platībā piešķirts kā kompensācija, taču to nedrīkst izmantot

Voronkovu ģimenei agrāk Garkalnē piederēja zemes gabals, kuru padomju gados atņēma. Kā kompensāciju 1998. gadā piešķīra 12,5 hektārus līdzvērtīgu zemes gabalu, bet te sākās problēmas. 2004. gadā šeit nodibināja dabas liegumu "Garkalnes meži", un kopš tā laika apbūve šajā teritorijā nav iespējama. Kā uzsvēra zemes īpašnieki – "zaļā vārna ir ielikusi viņus krātiņā".

Dabas lieguma "Garkalnes meži" dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītāja Kristīne Vilciņa pastāstīja, ka šī ir viena no pēdējām zaļās vārnas ligzdošanas vietām Latvijā.

“Šeit kādreiz ir bijusi PSRS armijas militārā bāze – ieroču noliktavas, un, kad armija aizgāja, šī teritorija tika nodota pašvaldībai, un pašvaldība to ir sadalījusi kompensāciju zemēs,” teica Vilciņa.

Meža platībā, kas ir dabas liegums, ierādīti vairāki zemes gabali; tā rezultātā īpašniekiem mežs it kā pieder, taču jēgas no tā nav.  Kāpēc tika iedalīts zemes gabals, kuru nedrīkst izmantot?

Garkalnes novada domes pārstāvis Mārcis Bauze-Krastiņš skaidroja, ka pašvaldība iepriekš nav varējusi zināt, ka teritorijai tiks uzlikts liegums.

“Es esmu pats piedalījies šo īpašnieku rīkotajās sanāksmēs un dažādā veidā esmu mēģinājis veicināt produktīvu un konstruktīvu diskusiju starp Dabas aizsardzības pārvaldi, starp pašvaldības darbiniekiem,” pauda Bauze-Krastiņš.

Īpašnieki ir sašutuši un uzskata – ja ir iedota līdzvērtīga zeme, tad tai arī ir jābūt līdzvērtīgai. Viņi vēlētos savu īpašumu izmantot pilnvērtīgi, taču tas nav iespējams.

Kā atzina pašvaldībā, liegumam līdzās esošo zemi, kur tagad jau uzbūvētas privātmājas, sākumā arī bijis plānots iekļaut lieguma teritorijā, tomēr tā nenotika.

"Jāsaka, ka jau toreiz bija kompromisi, un liela daļa no šīs bijušās armijas bāzes, kur tagad norisinās aktīva apbūve, nav iekļauta dabas liegumā, un tur nav nekādu ierobežojumu," atzina Vilciņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste norādīja: "Zemes reformas gaitā šie risinājumi varēja būt dažādi, bet tas laiks ir sen pagājis. Pašvaldības nevar tāpat brīvprātīgi vienkārši mainīt vienu zemes gabalu pret otru, tur ir ļoti stingrs normatīvais regulējums."

2019. gadā beidzot kaut kas mainījās, kad tika izstrādāts Dabas aizsardzības plāna priekšlikums, kas gan nav vēl apstiprināts. Tas paredz, ka teritorijā varētu uzbūvēt divas privātmājas. Zemes īpašniekus šāds risinājums un nosacījumi neapmierina.

Viņi neslēpa, ka vēlas šos 12,5 hektārus sadalīt vairākos īpašumos, un daļu pārdot, lai iegūtu līdzekļus savas mājas būvniecībai, taču, vadoties pēc izstrādātā jaunā plāna, tas nebūs iespējams.

“Protams, tas nav tas labākais risinājums, ja ir iedalīts kā līdzvērtīgs zemes gabals, un ir dabas liegums, tai pašā laikā jau kopš 2006. gada ir kompensācijas sistēma par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem; arī šajā teritorijā varēja saņemt ikgadējos maksājumus vai vienreizēju kompensāciju. Tā bija īpašnieku izvēle, ko varēja izmantot,” norādīja Vilkaste.

Patlaban jaunais Dabas aizsardzības plāns ir jāakceptē gan VARAM, gan pēc tam – Ministru kabinetam. Kaut arī būvniecība šeit, iespējams, tiks atļauta, tomēr ne tādā mērā, kā to vēlētos zemes īpašnieki, tātad – strīdi turpināsies.

Ornitologs Edmunds Račinskis informēja, ka zaļā vārna mūsdienās ir viena no retākajām ligzdojošajām putnu sugām Latvijā.

Pagājušajā gadā ligzdošana bija zināma vairs tikai Pierīgā, kur tika atrastas 13 apdzīvotas ligzdas; no tām piecas Garkalnes apkārtnē. Salīdzinot ar tiem pašiem rādītājiem pirms desmit gadiem, tas ir apmēram divas reizes mazāk. Zaļo vārnu skaits turpina samazināties, un galvenie iemesli ir barības trūkums, ko izraisa arī sauso, smilšaino klajumu vai nu aizaugšana, vai apbūve. Račinskis norādīja, ka zaļā vārna ir diezgan tramīgs putns, un privātmāju būvniecība dabas lieguma teritorijā tai noteikti nenāktu par labu.

“Tur, kur ienāk cilvēks, zaļā vārna atkāpjas,” uzsvēra ornitologs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt