Valija Beluza, viņas dzīvesbiedrs un līdzīgi domājošie no Nīcas pagasta ir vieni no tiem brīvprātīgajiem, kuri ne tikai paši vāc atkritumus, bet uzstāda arī brīdinājuma zīmes.
“Mēs dzīvojam Nīcas pagastā, aptuveni 3 kilometrus aiz Liepājas uz Klaipēdas pusi. Tur mums ir mājas, kur ejam pastaigāties uz tuvējo pludmali, kas atrodas aptuveni 800 metru attālumā, pa taisno caur pamežu, kas ir pirms kāpām.
Bēdīgi - izrādās, ka visu, kas ir lieks, var mest zemē, var vest uz mežu, var uztaisīt remontu mājās un visu pārpalikumu izmest mežā vai grāvī, tā ir ļoti ērti...” par novērojumiem savā dzīves vietā stāsta Valija.
Valija jau zināmā mērā ironizē par cīņu ar vējdzirnavām, jo atkritumi aug kā sēnes pēc lietus. Valija spriež, ka pie vainas būs arī vietējie, jo ne visiem iedzīvotājiem pagastā esot noslēgti līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem.
Arī Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzsver, ka pašvaldībām ir nopietnāk jāpievērš uzmanība tam, vai visām mājsaimniecībām ir noslēgti līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem.
Sabiedrība vairāk pamana atkritumus un vairāk ziņo, tāpēc sistemātiskāk tiek analizēti dati un informācija tiek nodota pašvaldībām.
„Piemēram, šobrīd Rucavas novadā Jēčos ir netipiski saņemti vairāki izsaukumi un inspektori izbraukuši vairākkārt, apsekojot šo vietu un veicot analīzi, kas varētu būt [atkritumu] cēlonis. Ir tiešām konstatēts, ka tās ir mazdārziņu kooperatīvu teritorijas, kuriem lielā skaitā nav šo atkritumu izvešanas līgumu.
Mēs aicinām pašvaldību aktīvi realizēt savu funkciju un panākt, ka visas mājsaimniecības un mazdārziņi, kaut arī tur ir neregulāri, maksā par atkritumu izvešanu,” saka Vides dienesta vadītāja.
Aplikācijai “Vides SOS” šogad gaidāmi būtiski uzlabojumi, jo pieteikumu skaits tikai pieaug. Šogad saņemti jau gandrīz 3000 pieteikumu, stāsta VVD ģenerāldirektore. Lai varētu ātrāk un precīzāk analizēt datus, iecerēts ieviest jaunākas tehnoloģijas.
„No vienas puses, ir iepriecinoši, ka aplikācija tiek lietota, bet ir satraucoši, ka atkritumu apjoms un piegružošana, par ko tiek ziņots, pieaug jau nepatīkami. No saņemtajiem pieteikumiem ap 90% ir par sadzīves atkritumiem vai būvniecības atkritumiem no privātmāju remontiem, kam nebūtu jānonāk vidē,” stāsta Baklāne-Ansberga.
Aktualizējusies vēl kāda satraucoša tendence - mežos parādās mēbeles, interjera priekšmeti, drēbes un citas lietas, kas tiek izvāktas no mājām, kur parādās jauni saimnieki, ne vienmēr šos mājas priekšmetus izgāžot paši jaunie īpašnieki, bet kādi veikli darboņi, tāpēc jābūt uzmanīgiem.
„Šobrīd ir savairojušies tādu pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā jebkur Latvijā – izvedīsim un atbrīvosim jūsu šķūnīti, dzīvokli no nevajadzīgām lietām. Iedzīvotāji samaksā vairākus simtus eiro par šādu pakalpojumu,
ir svarīgi noskaidrot, uz kurieni atkritumi tiks aizvesti, jāprasa pavadzīme. Iespējams, jūsu atkritumi tiks aizvesti uz mežu,” norāda Baklāne-Ansberga.
Šajā laikā atkritumiem dabā sabiedrības uzmanību pievērš arī Ventspils, atgādinot, ka cilvēkiem ir pieejami marķētie maisi.
„Jau no mūsu pastāvēšanas sākuma esam ieviesuši marķētos maisus, cilvēki, nopērkot šos marķētos maisus, jau ir samaksājuši par izvešanu. Tas nozīmē, ja man papildus konteineru izvešanai būtu saradušies vairāk atkritumu, es nopērku maisu, pielieku pie konteinera un tas tiek izvests. Ja atpūšamies pie dabas, paņemam šo maisu līdzi, saliekam atkritumus tur, var mums piezvanīt, un mēs savāksim, tā nepiesārņosim atpūtas vietas,” par maisu izmantošanu stāsta SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītāja vietniece Inese Mičule.
Šāds marķēts maiss Ventspilī maksājot 79 centus un tā tilpums ir 60 litri. Cilvēki, kuri vāc atkritumus mežos brīvprātīgi, par citu izmestiem atkritumiem arī samaksā, jo maisiņus ieliek savā atkritumu konteinerā.
Tās ir sekas, tāpēc būtu daudz lielāka uzmanība jāpievērš cēloņiem, turklāt nav iespējams, ka atkritumu mājsaimniecībās nav vispār, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu sadedzināt nedrīkst.
VVD aicina ievērot higiēnu un lasīt atkritumus dabā ar cimdiem.
