Uzrakti, appludināti, izplūkāti un nopostīti tīrumi un zālāji šobrīd vērojami ne vienā vien zemnieku saimniecībā. Ir sajūta, ka dzīvnieku kļūst vairāk un postījumi gadu no gada kļūst lielāki, secina zemnieki Latgalē.
Piemēram, saimniecības "Silmalas" saimnieks Oskars Matisāns, kurš nodarbojas ar piena lopkopību, stāsta, ka lopbarības kvalitāte no mežacūku rakumiem cieš nemitīgi. "Vakar apbraukāju laukus, skatījos, kur zāli varēs pļaut gotiņām, bet tur jau viss norakts. Ruksis jau visu laiku grib ēst - gan ziemā, gan vasarā. Viņš grib ēst un rok," saka Matisāns.
Vietējie stāsta, ka lauksaimniecības zemju aizstāvībā svarīga ir sadarbība ar medniekiem. Lai gan tā jau šobrīd ir laba, tomēr meža dzīvnieku radītie postījumi kļūst arvien lielāki. To, cik mežacūku ir šobrīd, neviens nevar pateikt, secina Ambeļu pagasta medību kolektīva un Latvijas Mednieku savienības Dienvidlatgales reģiona priekšsēdētājs Egils Rūtiņš. "Ziemas ir vieglas, šad tad mednieki grēko, piebarojot mežacūkas. Cita lieta - ja dzīvniekus pārbaro, tad arī vājākais ir paēdis un nekāda dabiskā atlase nenotiek," saka Rūtiņš. Viņš saka, ka mednieki ir atsaucīgi un cenšas koriģēt to skaitu.
Daudzas mežacūkas gan arī gājušas bojā Āfrikas cūku mēra dēļ. Pašreizējo mežacūku skaitu neviens gan neņemas prognozēt. Ne tikai cūkas nodara postījumus, arī ūdensputni, taču noteikumi liedz tos pavasaros medīt, stāsta Rūtiņš. Vēl lielas problēmas tiem, kas dzīvo ūdeņu tuvumā, sagādā arī bebri, īpaši Krāslavas pusē. Tos gan jācenšas izmedīt. "Kurš grib, lai viņam mežs pludo?" saka Rūtiņš.
Savukārt ar mežacūkām, kas šobrīd rada problēmas gan laukos, gan pat Rīgas un kūrortpilsētas Jūrmalas iedzīvotājiem, jātiekot galā civilizēti, uzsver mednieki, lai neradītu postu nedz iedzīvotājiem un zemju apsaimniekotājiem, nedz videi.
