Pagājusi nedēļa, kopš Lauku atbalsta dienestā izsludināta iesniegumu pieņemšana atbalsta saņemšanai pašvaldībām un mednieku organizācijām kopumā par vienu miljonu eiro. Naudu "Latvijas Valsts meži" piešķīruši tieši nomedīto mežacūku dzesētavu iegādei.
Līdz šim pieteikušās 60 pašvaldības, lielākoties cūku mēra skartajā Latgalē, bet dienests mudina atlikušajās dienās pieteikties visas pašvaldības pārējā valsts teritorijā.
Pirmais nosacījums, ka dzesētavas ietilpībai jābūt divu līdz desmit nesadalītu pieaugušu mežacūku liemeņu uzglabāšanai vienlaikus. Ieteikums ir iegādāt tādas dzesētavas, lai var mežacūku liemeņus glabāt uzkarinātā veidā un temperatūrai jābūt no 0 līdz +7 grādiem, lai liemeņus var saglabāt pārtikā lietojamus, kamēr saņem mēra analīžu rezultātus,” saka PVD pārstāve Kristīne Ilgaža.
Aukstuma kameras jeb dzesētavas būs jāiegādā trīs mēnešu laikā pēc atbalsta saņemšanas. Savukārt medību kolektīvi, kur ir vismaz 500 biedru, var pieteikties uz finansējumu informatīvo un izglītojošo pasākumu organizēšanai, izdales materiāliem, semināriem, lektoru piesaistei, kam no atbalsta atvēlēti 30 tūkstoši eiro.
Tiesa gan, šim atbalstam vēl neviens kolektīvs nav pieteicies. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis gan mudina medniekus rīkot arī izglītojošo pasākumus, jo zināšanas šobrīd ir viens no svarīgākajiem faktoriem.
Tāpat dienests arvien aicina mežacūku populāciju valstī samazināt līdz vienam dzīvniekam uz diviem kvadrātkilometriem.
Latvijā konstatēta 61 ar mēri slima mežacūka, bet ņemot vērā, ka pēc Eiropas ekspertu datiem atrod katru desmito, tad nobeigušos cūku skaits ir daudz lielāks nekā atrasts. Tādēļ aicinām medniekus visā Latvijā aktīvi medīt, jo jāpanāk situācija, ka problēma nenonāk Kurzemē. Savukārt dzesētavas ļaus uzglabāt siltā laikā nošautos dzīvniekus, turklāt inficētajās teritorijās mums nevajadzēs veselas mežacūkas gaļu dedzināt, pēc analīzēm mednieki šo gaļu varēs saņemt atpakaļ,” atzīmē Balodis.
Kopumā PVD no medniekiem bieži aprunāto pretestību gan neizjūt, taču patlaban vasaras sezonā mežacūkas masveidā medīt ir sarežģītāk, jo tās jāmedī no torņiem, neizmantojot dzinēju medības. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis stāsta, ka no medību sezonas sākuma ārkārtas teritorijā nomedītas vairāk kā 5000 mežacūku, bet Dienvidlatgalē medību rezultativitāte krītoties. „Ņemot vērā to, ka jau ir lauksaimniecības kultūru ienākšanas aktīvākais periods un mežacūkas barojas uz laukiem vairāk un naktis ir garākas, tāpat, intensīvi medījot, viņas arī uzmanīgākas paliek. Taču rezultāts Dienvidlatgalē rāda, ka nomedīto cūku apjoms mazinājies trīs reizes, tieši no 2. jūlija, kad sākās prasība intensīvāk medīt ārkārtējās situācijas teritorijā. Protams, izskaidrojums ir tāds, ka šīs iztrūkstošās mežacūkas jau ir gājušas bojā no Āfrikas cūku mēra,” norāda Lūsis.
Pašvaldības un mednieki atbalstam dzesētavu iegādei un izglītojošu pasākumu rīkošanai par Āfrikas cūku mēri pieteikties vēl var līdz trešdienai.
