Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Meža nozares konferencē diskutē par dabas aizsardzību

Meža nozares konferencē aktualizē dabas aizsardzības problēmas

Kā sabalansēt mežsaimniecisko darbību ar sugām un biotopiem labvēlīga stāvokļa nodrošināšanu – tā bija viena no meža nozares konferences galvenajām tēmām. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dati liecina, ka, attīstoties intensīvajai lauksaimniecībai un pieaugot mežizstrādei, sarūk biotopu skaits un samazinās putnu populācija

Jaunākie dati par biotopiem un sugu aizsardzības stāvokli liecina, ka situācija, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu Eiropas Komisijai 2013. gadā, ir nedaudz uzlabojusies. Sugu aizsardzības stāvoklis kā labvēlīgs novērtēts par 13 % vairāk sugu, sasniedzot 41 %.

Tomēr īsti priecāties neesot par ko, jo biotopu atrasts mazāk, nekā cerēts. “Nedaudz mums ir arī problēmas ar šo biotopu kvalitāti jeb veselību. Mums ir diezgan daudz biotopu un dzīvotņu tādā vidēji kvalitatīvā stāvoklī vai nedaudz sliktā stāvoklī,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes direktora vietniece Gunta Gabrāne.

Mainoties dzīvesveidam un samazinoties viensētām, sliktākā situācijā nonākušas dabiskās pļavas. Sarūk arī pelēkās piekrastes kāpas. Kā nelabvēlīgi novērtēti arī vairāki mežu biotopi.

Karstas diskusijas meža nozares konferencē, kur tika prezentēts Eiropas Komisijas  apstiprinātais ziņojums par biotopiem, raisījās arī par meža putniem labvēlīgāku saimniecisko darbību. “Daudz ligzdu tiek izpostīts, veicot mežizstrādi ligzdošanas laikā, un ir arī netiešās ietekmes. Mainoties meža struktūrai un palielinoties fragmentācijai, reizēm var palielināties plēsīgo zvēru spiediens uz putniem. Tā kā no vienas pašas mežu ciršanas ir daudz un dažādas ietekmes,” skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Sarūkoša populācija ir vairākām putnu sugām, arī mazajam ērglim. Konstatēts, ka ik gadu bojā aiziet ap 10% mazo ērgļu ligzdošanas vietu. “Galvenā problēma ir tā, ka pirms mežistrādes veikšanas plānošanas procesā netiek tās dabas vērtības inventarizētas. Tas ir milzīgs panākums, ka tie biotopi tiek kartēti. Tie gan tiks pabeigti tikai nākamgad, bet tad jau vēl priekšā būs politiskās diskusijas, ko ar to darīt un cik mēs spēsim nosargāt,” saka Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Priednieks.

Pret mikroliegumu izveidi mežinieki it kā neiebilst, tomēr norāda – dabas aizsardzībai jābūt ekonomiski pamatotai. “Ja suga ir apdraudēta un dabas speciālisti ir konstatējuši, tad noteikti ir jādomā. Cits jautājums ir par veidu. Ļoti liela atšķirība ir, cik lielā īpašumā izveido šo mikroliegumu. Ja man īpašumā būtu 5 hektāri un tas viss būtu mikroliegumā, tas, protams, apgrūtinātu koksnes ieguvi,” saka meža īpašnieks Raimonds Mežaks.

Dabas aizsardzības jautājumu risināšanai, piemēram, Somija no nākamā gada investēs 100 miljonus eiro, bet Latvijā šī summa ir apmēram desmit reizes mazāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti