Rokās četrus ar pusi kilogramus smagā triecien šautene AK-4, mugurā Latvijas bruņoto spēku lauka forma, kājās dzeltenbrūnie šņorzābaki, un, lai gan citu smagumu šoreiz vēl nav plecos, siltais laiks vienu otru seju drīz padara visai mitru.
Par soļu raitumu rūpējas instruktori no Zemessardzes 56.Jēkabpils kājnieku bataljona, un gājienā izskan arī dziesma. Tālu saules izkarsētajā mežā aizskan: “Ai jel, manu vieglu prātu, Jauns apņēmu līgaviņ'. Ne gadiņa nedzīvoju, Sola kungi karā ņemt…”
Atšķirībā no senākiem laikiem, kādi pieminēti dziesmā, šī pārgājiena dalībnieki nav nez kādu kungu spiesti apvilkuši karavīra formas, bet par to, līdzīgi citiem zemessargiem visā Latvijā, izšķīrušies brīvprātīgi.
Vairāk nekā divdesmit jēkabpiliešu nesen iestājušies Zemessardzē un devuši zvērestu, bet tagad ieradušies Zemessardzes apmācību bāzē “Meža Mackeviči” netālu no Daugavpils. Tur meža vidū kādreiz atradusies Padomju armijas bāze.
Tagad tajā trešo gadu pēc kārtas tiek rīkota zemessargu pamatapmācības nometne, kas ilgst divdesmit dienas. Pavisam pamata kursu šajā laikā apgūst nepilni divi simti Zemessardzes 3.jeb Latgales brigādes jauno zemessargu. Kā atzinuši bruņoto spēku pārstāvji, šāda kompakta pirmo iemaņu apgūšana prasa no jaunajiem zemessargiem lielu piepūli, taču ir ievērojami efektīvāka par tradicionālajām apmācībām, kad apmācāmie ierodas uz apmācībām vien nedēļas nogalē.
Nometnē dienas paiet ātri, apmācības ir intensīvas un turpinās no deviņiem rītā līdz pašam vakaram.
Galvenā uzmanība pēc nometnes priekšnieka virsleitnanta Daiņa Mikanova vārdiem tiek pievērsta prasmei apieties ar ieroci un šaušanai, kas parasti tiek karsti gaidīta.
Dažam no apmācāmajam iepriekš nav nācies turēt rokās ieroci, tādēļ gaidāmā apmācība izsauc zināmu uztraukumu.
Par tā klātbūtni liecina arī iegūtās atbildes uz tradicionālo jautājumu par iemesliem, kas likuši pieņemt lēmumu iestāties Zemessardzē.
Viens otrs no jaunajiem zemessargiem, nesaucot savu vārdu, to godīgi atzīst: “Iestājos, jo vienmēr šķitis, ka cilvēki formās ir spēcīgi morāli un fiziski. Vēlējos un arī vēlos būt spēcīga. Šobrīd gan šaubos, vai to spēšu”.
Kāds cits raksta: “Pierādīt, ka es to varu izturēt, un patriotisms pret savu valsti”.
Līdzās sevis pārbaudīšanai liela daļa uzsver patriotismu: “Būt vajadzīgam valstij. Pabeigt pamatapmācību, iegūstot jaunas zināšanas, pārbaudīt sevi, savas jau esošās zināšanas un fizisko sagatavotību”, “Pierādīt sev, ka varu kaut ko citu – ne tikai būt par mājsaimnieci”, “Vēlme aizstāvēt ģimeni kara gadījumā”, “Iegūt jaunas zināšanas, nelaimes gadījumā palīdzēt savai valstij un būt lepnam par to”.
Godīgi viens otrs atzinis, ka atrašanās nometnē dos iespēju nopelnīt: “Kļūt disciplinētākam, palīdzēt valstij, nopelnīt, iegūt pieredzi un zināšanas”.
Daudzi arī norādījuši, ka viņus saista militāras nodarbības: “Zemessardzē iestājos, jo vēlos paralēli mācībām veidot militāro karjeru. Šī lieta man ļoti patīk un ir mīļa”, “Es esmu šeit, jo man patīk viss, kas saistīts ar militāro dienestu”, “Iegūt pamata militārās zināšanas, kļūt par labāku cilvēku”.
Divas dienas “Meža Mackevičos” ar jaunajiem zemessargiem nodarbības aizvadījusī Zemessardzes štāba vecākā psiholoģe Helēna Deksne[Briede norādīja uz atšķirību starp vēl pavisam jaunajiem zemessargiem – tiem, kam vēl pat priekšā pēdējais mācību gads vidusskolā vai ģimnāzijā, - un tiem, kas ievērojami vecāki.
“Jaunajiem iestāšanos Zemessardzē drīzāk noteikusi ārēja motivācija. Tā ir vēlēšanās kaut ko pierādīt – sev, arī kādam citam. Arī saprast, vai šī nodarbošanās ir pa prātam. Jāteic, ka zemessargiem, salīdzinot viņus ar profesionālā dienesta karavīriem, motivācija ir atšķirīga. Jāņem vērā, ka viņi piecas dienas strādā, tad dodas uz mācībām un tas prasa nopietnu izšķiršanos,” stāsta Briede.
Psiholoģe, kas apmeklējusi mācību bāzi pirms diviem gadiem, atzina, ka ievērojami uzlabojušies sadzīves apstākļi “Meža Mackevičos”. Noteikti labus vārdus pelnījuši jauno zemessargu skolotāji – instruktori, kas esot atsaucīgi un pretimnākoši pret saviem apmācāmajiem jaunajiem karavīriem.
