Viņš arī pastāstīja, ka pēdējā laikā samazinās uguns novērošanas torņu nozīme. Kādreiz no torņiem atklāja 40% ugunsgrēku, bet tagad tikai 20%, jo cilvēki ar mobilo tālruņu palīdzību aktīvi par tiem ziņo.
Krēsliņš pastāstīja, ka pašlaik attālināta novērošana būs tikai pilotprojekts, bet, ja tas būs sekmīgs, “obligāti mēģināsim pāriet uz attālinātu novērošanu”, jo atrast cilvēkresursus un nodrošināt uzraudzību visos torņos nebūs iespējams nepietiekama finansējuma dēļ.
KONTEKSTS:
Piektdaļu no visiem meža ugunsgrēkiem atklāj Valsts meža dienesta (VMD) dežuranti, kas katru vasaras dienu pavada speciālos uguns novērošanas torņos. Taču ne visi torņi darbojas. Dežurantu algas ir niecīgas, un finansējums tam netiek palielināts. No 181 torņa darbojas tikai 87.
Strādā 130 torņu dežuranti – tas nozīmē, ka dažreiz "iedarbināti" var būt pat 130 torņi, bet visi 180 – nekad. Iemesls ir tradicionāls – pietrūkst naudas. Torņa dežuranta alga – 470 eiro mēnesī "uz papīra". Lai šādu naudu samaksātu 130 cilvēkiem, naudas VMD budžetā pietiek, bet lielāku cilvēku skaitu nav iespējams noalgot.
