Ir lietains sestdienas rīts, pulkstenis ir teju astoņi, un mednieku biedrības "MMK Skrunda" bāzē jau pulcējas tie mednieki un dzinēji, kas grasās piedalīties tās dienas medībās. Vispirms visi dodas pie medību vadītāja, kas šoreiz ir Juris Dureika.
"Sāku aizpildīt medību pārskatu, kurā tiek atzīmētas medījamo dzīvnieku sugas, tāpat tiek atzīmēts, ka tās ir dzinējmedības. Medību laiks, datums, kā arī tiks reģistrēti medībās izmantotie reģistrētie un vakcinētie medību suņi, visi mednieki – vārds, uzvārds – parakstīsies, kā arī pierakstīti tiks visi dzinēji, arī parakstīsies. Tiks norādīts medību sākums, pārtraukums medībām, kā arī medību beigas. Šodien drīkstēs medīt alni, staltbriežus, mežacūkas un nelimitētos dzīvniekus," saka Dureika.
Kamēr medību dalībnieki vēl reģistrējas, Latvijas Radio aprunājas ar dažiem.
''No bērna kājas tas ir darīts, no puišeļa gadiem, tēvs ņēma līdzi; atnācu no armijas un tā eju," saka Aivars Zaļkalns, kura pieredze medībās mērāma jau no 1977. gada.
Zaļkalns norāda: "Kaut kas dzīvē jādara, nevar jau sēdēt pie pudeles vai ko tādu. Tā ir atpūta, aktīva atpūta, tu esi nostaigājies, labi atpūties, daudz ko redzējis, jo medībās daudz ko redz, ko citur neredzēsi."
Par drošību medībās viņš saka: "Jādomā. Redzēt, kur otrs mednieks, šaut obligāti tikai pa skaidri redzamu mērķi labā redzamībā. Jebkura drošības tehnika ir rakstīta ar asinīm, ne jau kāds sēž pie galda un izdomā; no negadījumiem, no pieredzes tas viss nāk."
Tam piekrīt arī mednieks Aivars Rumpis: "Ir, protams, reizes, kad tas zvērs nāk, tas šāviens nav drošs un to vienkārši ir labāk neizdarīt. Galvenais medībās ir drošība, – kā es saku, ja zvērs nav šajā mastā, nekas, viņš būs citā medību dienā un citā reizē. Kam veiksies, tam veiksies. Primāra medībās ir drošība, un ir jāpiedomā pie tā, lai viss tas pasākums būtu drošs. [Nešaut] kad jau dzinēji par daudz tuvu pienākuši mastam, vai tu zini, ka, pieņemsim, caur krūmiem stāv kaut kur tālāk nākamais mednieks un tā trajektorija nav atbilstoša, lai tur varētu veikt šāvienu."
Dzinējmedībās drošība ir jāievēro ne tikai medniekiem, bet arī dzinējiem. Rēzija Rumpe drošības noteikumus jau zina ļoti labi, jo tētim medniekam nāk līdzi dzinējos jau aptuveni 16 gadus.
Viņa stāsta: "Pirmkārt, forši ir izstaigāties svaigā gaisā, tu vari redzēt zvērus brīvā dabā, un visa tā atmosfēra. Nu, pirmkārt, vienmēr jāiet skaļi ar balsi tā, lai tevi dzird gan apkārtējie, gan mednieki. Tev ir jābūt atstarojošai vestei un atstarojošai cepurei. Man ir gan veste, gan cepure, un, protams, galvenais vienmēr iet ar balsi arī. Arī iznākot masta beigās uz mednieku līnijas, tu ej pie mednieka, nevis tur staigā pa to līniju. Tā tomēr drošība, tev ir jāklausa medniekiem un pie viņiem ir jāpaliek, līdz masts ir beidzies."
Uzsākot medības, Dureika saka: "Patīkami redzēt jūs tādā kuplā pulkā. Sāksim medības. Atgādināšu par noteikumiem medību norises laikā. Pirmām kārtām, visiem jābūt gaismu atstarojošiem, krāsainiem elementiem apģērbā. Tā, gribu redzēt, vai visiem ir. Tas arī attiecas uz dzinējiem."
Kad reģistrēšanās beigusies, tad visi – gan mednieki, to šoreiz ir ap 30, gan dzinēji nostājušies līnijā drošības instruktāžai. Neskatoties uz to, ka mednieki noteikumus zina, tā sākas katras dzinējmedības. Informēt par drošību ir medību vadītāja uzdevums.
"Šaujam tikai un vienīgi pa skaidri redzami mērķi. Ja šāviens nav drošs, šāvienu labāk neizdarām. Ja dzirdam tuvojamies dzinējus mastā tuvāk par 200 metriem, šāvienu neizdarām. Šaujam tikai, tā teikt, savos leņķos. Kā noteikumos rakstīts, lādiņš jeb tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 metriem no mednieka. Uzejot uz masta, ieroči visiem ir izlādēti, bet mēs ar viņiem apejamies kā ar pielādētiem ieročiem," drošības instruktāžā saka Dureika.
Medību vadītājs Dureika atgādina arī, ka ierocis drīkst būt pielādēts tikai tad, kad mednieks nostājies savā vietā uz mednieku līnijas, bet visā pārējā laikā, arī pārgājienos un pārbraucienos, tam obligāti jābūt izlādētam. Tāpat mednieki nedrīkst patvarīgi pamest savu vietu uz mednieku līnijas.
Kad instruktāža veikta, izlozētas vietas, kādā secībā mednieki tiks izlikti mastā, visi dodas uz pirmo mastu.
Dainis Kučka ir mednieks ar vairāk nekā 40 gadu stāžu, viņš jau savā vietā ir nolikts un gaida, kad arī pārējie mednieki būs izvietoti.
Kučka pauž: "Numur viens ir tad, kad tu nostājies tā, kā tagad šinī brīdī, piemēram, es noskatos sektorus, kuros drīkst šaut pēc noteikumiem. 60, 70 grādu uz to pusi, 60, 70 grādu uz aizmuguri. Šeit 30 grādu, nu te paliek vairs 30 grādu. Te ir tā josla, kur nedrīkst šaut, tas ir teorētiski. Bet praktiski dabā svarīgi noskatīties. Piemēram, tagad es zinu – šeit man ir šāviens, tur man šāviena vairs nav. Orientieris, dabas orientieris. Tagad, kamēr zvēru nav, kamēr gatavojas, noskaties. Tad, kad zvērs parādās, cita orientācija, tā ir drošība numur viens. Kas mūsu kolektīvā man patīk, teiksim, bijis kaut kāds pārpratums, it sevišķi par drošības jautājumiem, tas tiek pārrunāts uzreiz, nākošo mastu dzenot, uzreiz tiek pārrunāts, atgādināts vēlreiz, drošību pārrunāt nekad nav par daudz."
Lai arī par drošību tiek runāts katrās medībās, nelaimes gadījumi tomēr notiek. Arī šis gads vairs nebūs bez nelaimes gadījumiem. 15. oktobrī dzinējmedību laikā Kuldīgas novada Pelču pagastā, pārkāpjot noteikumus, mednieks sašāvis otru mednieku.
Kāpēc tā notika, stāsta VMD vecākais inspektors medību jautājumos Dainis Neilands: "Mēs esam vietā, kur mednieks sēdēja, kas raidīja šāvienu. Šeit ceļš met līkumu, un staltbrieži 27 metru attālumā izskrēja uz ceļa, kur pamanīts; un mednieks parādīja, kur veica šāvienu, var redzēt baltu lapiņu, tur ir lodes trajektorija – viss iezīmēts, kā ir gājusi lode, kā šāviens raidīts, un nākamais mednieks ir aiz līkuma, kas sanāk taisnā līnijā pa mednieka līniju. Šeit mēs ieradāmies pēc nelaimes gadījuma. Kā pienākas, viņi paziņoja gan Valsts policijai, gan VMD. Pārtrauca medības un izsauca ātro palīdzību. Mēs ieradāmies uz faktu jau, kad ir noticis. Dokumentācija visa ir, un to mēs arī pārbaudām. Visu paraksti par drošības tehniku, tas pārējais viss ir kārtībā. Pārkāpums ir šāviens pa mednieku līniju."
Medību kolektīva, kurā notika negadījums, vadītājs nevēlējās skaidrot notikušo, kamēr notiek izmeklēšana, savukārt inspektors Neilands stāsta, ka pēc pārbaudēm apstiprinājies, ka medību vadītājs pirms medībām veicis nepieciešamo drošības instruktāžu, arī, izliekot medniekus līnijā, viņi paši pārliecinājušies, kur atrodas nākamais mednieks.
"Drošības tehnika ir nevis jānoklausās, bet pie tā ir jāturas, ko medību vadītājs saka. Tas strikti jāievēro," skaidro Neilands.
Par šo gadījumu VMD ir sācis administratīvā pārkāpuma procesu. Par drošības noteikumu neievērošanu medniekam var tikt piemērota soda nauda no 50 līdz 250 eiro un mednieka tiesību atņemšana līdz vienam gadam. Tā kā ievainots arī cilvēks, tad negadījuma iemeslus skaidro arī Valsts policija, ir sākts kriminālprocess. Pēc Krimināllikuma 131. panta par smagu vai vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Policijā atzina, ka mednieks, kurš raidīja liktenīgo šāvienu, savu vainu atzīst un ar policiju sadarbojas.
Inspektors Neilands uzsver, ka drošības nolūkos medību kolektīvos būtu jāizanalizē ikvienas medības: "Medniekiem vajadzētu arī gadījumos, kad ir nomedīts dzīvnieks, paskatīties, paanalizēt situāciju, kādos šaušanas sektoros ir šauts, vai nav pa mednieku līniju šauts, nav tikai jāsit uz pleca, cik veiksmīgs mednieks, bet paskatīties, vai nav pārkāpti noteikumi, kas varēja atgadīties situācijā, ja lode iziet cauri vai netrāpa dzīvniekam. Vienkārši paanalizēt arī tos veiksmīgos gadījumus."
Pēc VMD apkopotās statistikas pēdējos 10 gados konstatēti 403 medību drošības prasību pārkāpumi un notikuši 29 nelaimes gadījumi, no kuriem pieci beigušies letāli.
Divi nāvējoši gadījumi notikuši nelegālās medībās, un vienā no tiem bojā gājusi nepiederoša persona. Šis ir vienīgais gadījums 10 gadu laikā, kad cietušais nav bijis medību dalībnieks. Piecos gadījumos cietuši paši nelaimes gadījumu izraisītāji, 16 gadījumos – citi medību dalībnieki. Septiņos gadījumos medību dalībnieki cietuši ievainotu dzīvnieku uzbrukumos. Apkopotie dati liecina, ka izplatītākais nelaimes gadījuma cēlonis ir šaušana pa mednieku līniju, nākamais izplatītākais – nevērīga apiešanās ar medību ieroci, bet trešais – šaušana pa neskaidri redzamu mērķi.
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks norāda: "Veicot analīzi par nelaimes gadījumiem kādu 10 un vairāku gadu garumā, jāsecina, ka vienmēr pamats visur ir bijusi drošības noteikumu neievērošana. Kārtējo reizi ir mednieks ar pieredzi. Diemžēl šajā jomā problēmas mēs sastopam tieši ar pieredzējušiem medniekiem, jo jaunie, izgājuši kursus, izgājuši apmācības, tie visi kaut ko ievēro, respektē. Bet ir cilvēks jau ar pieredzi, pašpārliecināts viņam šķiet, ka viņš visu zina, visu prot, lūk, rezultāti ir redzami."
Šobrīd Latvijā ir ap 21 000 aktīvo mednieku.
Lai kļūtu par mednieku, vispirms jāiziet mednieku apmācības kurss. Pēc tā pabeigšanas nepieciešams VMD nokārtot mednieka eksāmenu no divām daļām – teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu, šaušanas, pārbaudījuma daļas. Jautājumu loks, kas jāzina, ir plašs, piemēram, dažādi normatīvie akti, medījamo dzīvnieku bioloģija, anatomija, fizioloģija, uzvedība un slimības, kā apsaimniekot populāciju, kā novērst savvaļas medījamo sugu dzīvnieku postījumus, jāzina medību veidi un paņēmieni, protams, arī drošības prasības medībās, medību šaujamieroči un munīcija, to uzbūve un ballistikas pamatprincipi, kādi ir atļautie medību rīki un vēl daudzi citi jautājumi, kopumā ap 1000.
Kļūt par mednieku ik gadu vēlas daudz cilvēku, atzīst VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: "Bija jau ap 1000 kaut kur, tagad ir 800, tajās robežās, un arī garstobra, vītņstobra šaušanā ir pārbaudījumi, kārto kādi 1000 mednieki gadā. Eksāmeni notiek regulāri. Mājaslapā ir eksāmenu grafiks. Ir interese, protams, visi eksāmeni plus/mīnus ir aizpildīti."
Gan Latvijas Mednieku asociācijā, gan VMD atzīst, ka drošība ir galvenais jautājums arī medniekiem rīkotās sanāksmēs, konferencēs un citos saietos, tajos tiekot analizēti reāli negadījumi, par tādu nu kalpos arī nelaime Pelču pagastā.
