Ceturtdien kļuva zināms, ka 389 vai lielākā daļa VMD darbinieku parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pārtraukt, viņuprāt, sasteigtas reformas dienestā. Rīgas reģionālās virsmežniecības inženiere un vietējās arodorganizācijas vadītāja Ilze Kalniņa Latvijas Radio stāstīja, ka lielākās bažas ir par iespējamo bezapgaitu sistēmu VMD. Tieši savas teritorijas pārzināšana un uzraudzīšana ļaujot gan sekot līdzi mežu veselības stāvoklim, gan pamanīt iespējami neatļautu izciršanu, gan vasarā ātrāk piefiksēt ugunsgrēkus.
Šobrīd ir iezīmēta dienesta jaunā struktūra, paredzot tematisko pārvalžu izveidi, izraudzīti to vadītāji. Jauno pārvalžu vadītājiem kopā ar pašu izveidotajām komandām ir uzticēts tuvākajā laikā izstrādāt detalizētāku katras pārvaldes struktūru. Jauno VMD struktūru paredzēts veidot pēc funkcijām, atsakoties to teritoriālajām un centrālās administrācijas atdalītām struktūrvienībām. Par šo procesu darbinieki ir pauduši savas bažas atklātajā vēstulē.
VMD ģenerāldirektora Stašāne sarunā ar Latvijas Radio norādīja uz iestādes stratēģijā iezīmētiem risinājumiem nepietiekama finansējuma risināšanai, autoparka un citas tehnikas uzturēšanai, kā arī korupcijas riskiem, uz ko norādījusi gan Valsts kontrole, gan uzņēmuma klienti aptaujās.
"Iecere ir apvienot līdzīga darba darītājus vienā struktūrā, viņi turpina strādāt savā reģionā. Viņu pieskatītāji var strādāt jebkur Latvijā. Ideja ir, ka apgaitas būtu vairākiem kopīgas, kas mazinās iespējas īstenot savas materiālās intereses negodprātīgiem mežziņiem," skaidroja Stašāne.
Aprēķini par ieguvumiem reformas rezultātā vēl taps, jo tā vēl nav pilnībā sagatavota. Taču neesot turpināma sarunās dzirdētā prakse par mežziņu ietekmējamību un ieinteresētību darīt lietas, kas ir meža īpašnieku interesēs.
Stašānei kā iestādes vadītājai ir mērķis uzlabot atalgojuma sistēmu, jo algām un citiem nolūkiem ik gadu nākas prasīt papildus ap 4 miljoniem eiro.
Mežziņi noraizējušies par reformu kaitējumu gan darbiniekiem, gan mežiem
Lai arī darbinieku masveidīgu atlaišanu reforma neparedzot, par plāniem atbrīvot daļu strādājošo informācijas nav ne VMD arodbiedrībai, ne Latvijas Meža nozares arodbiedrībai. Lai gan VMD ģenerālvienošanās ar arodorganizāciju paredz tās dalību svarīgu lēmumu un struktūras izmaiņu apspriešanā, sarunas neesot notikušas un reforma pasniegta kā gatavs produkts, atzīmēja arodbiedrības vadītāja Inguna Siņica.
"Protams, uzteikt darbu jebkuram darbiniekam drīkst, pamatojoties uz Darba likuma normām. Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā darba devējam vispirms būtu objektīvi jāizvērtē darba rezultāti un to kvalifikācija.
Par izvērtēšanu mums ir šaubas, jo nav jau notikušas konsultācijas ne par reorganizācijas gaitu, ne arī par darbinieku skaita samazināšanu. Tāpēc atbildēt uz visiem jautājumiem tā īsti nebūs iespējams," sacīja Siņica.
VMD Rīgas reģionālās virsmežniecības arodorganizācijas vadītāja Ilze Kalniņa skaidroja: “Darbiniekiem ir ļoti daudz neskaidrību, kas ar mums notiks ar 2. ceturksni. Jau no vasaras otrās puses mēs tiekam iepazīstināti, ka būs pārmaiņas mūsu struktūrā. Cilvēkus uztrauc – kādi būs viņu pienākumi, kāda būs pārvaldes struktūra, ja nav virsmežniecības.”
VMD vadītāja uzskata – darbinieki neizprot reformas būtību
Savukārt dienesta vadītāja uzskata, ka darbinieki gluži vienkārši neizprot reformas būtību. Stašāne norādīja: “Pieļauju, ka lielākai daļai kolēģu iemesls šādai rīcībai ir bažas un neziņa par nākotni. Iepazīstoties ar darbinieku parakstītās vēstules tekstu, redzams, ka tieši komunikācija ir tās rašanās iemesls. (..) No vēstules teksta redzams, ka daļa no informācijas par plānotajām pārmaiņām līdz darbiniekiem ir nonākusi fragmentāra, daļēji patiesa vai pat sagrozīta. Papildus esmu saņēmusi ziņas par to, ka vēstules parakstīšanā brīvprātības princips nav ticis nodrošināts. Šie apstākļi norāda, ka esošā struktūra nerada drošu un efektīvu komunikāciju.”
VMD jaunās stratēģija un strukturālās reformas izstrādi Stašāne uzticējusi savai kādreizējai priekšniecei no Valsts vides dienesta laikiem – Ingai Koļegovai. Darbinieki atklātajā vēstulē arī pārmetuši, ka par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā sodītā Koļegovas pieņemšana darbā, apdraud VMD reputāciju. Stāšane tam nepiekrīt.
“Es neredzu šeit reputācijas riskus. Nav runa, ka cilvēkam tāpat maksā algu, kas nestrādā, Inga strādā. Ingas pieredze ir liela un noderīga valsts pārvaldes iestādes vadītājam, kā atbalsts viņa ir vienkārši ekselenta,” piebilda Stašāne.
Paredzēts, ka reformu VMD varētu ieviest no šā gada otrā ceturkšņa, taču Stašāne pieļauj, ka nepieciešamu pārrunu rezultātā tas varētu notikt arī vēlāk.
