De Facto

Bijušais tranzītbiznesa menedžeris cer izpirkt Bondara parādu

De Facto

De Facto - 9. maijs izgaismo šķelšanos sabiedrībā; Vai eksakto zināšanu trūkums vairo sabiedrības tumsonību?

Meža dienestā bažas par izrēķināšanos ar reformu pretiniekiem

Meža dienestā bažas par izrēķināšanos ar reformu pretiniekiem

Valsts meža dienesta darbiniekiem radušās bažas par iespējamu izrēķināšanos ar reformu pretiniekiem, izmantojot tādas metodes kā disciplinārlietas ierosināšana, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Lai gan sākotnēji bija domāts Valsts meža dienestā pārmaiņas īstenot jau līdz ar maija sākumu, tas nav noticis. Turklāt aizvien dziļākas kļūst nesaskaņas starp darbiniekiem un iestādes pārmaiņu vadības komandu. No tās un no dienesta šonedēļ aizgājusi Inga Koļegova, kuru, neraugoties uz slikto reputāciju notiesājošā sprieduma dēļ, ģenerāldirektore Aina Stašāne bija uzaicinājusi palīdzēt tieši reformu sagatavošanai.

Valsts meža dienesta reformu, ko trieciena tempos mēģināja īstenot iestādes vadība, uz bremzēm nolika Zemkopības ministrija. Iemesli saistīti gan ar piedāvātajiem risinājumiem, kurus varētu būt problemātiski īstenot dzīvē, gan vajadzību mainīt likumu.

"Nav pareiza vai nepareiza modeļa, tam ir jābūt vienkārši uzliekamam uz vienas lapas, saucam viņu tā, izskaidrojams, izdiskutējams, un es domāju, ka tad arī cilvēkiem neradīsies šie pārpratumi, ko viņi ir sadzirdējuši no kolēģiem vai no kāda cita," saka Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Tagad dots laiks līdz gada beigām. Līdz tam Valsts meža dienesta vadībai jāatrod arī kopīga valoda un redzējums gan ar arodbiedrību, gan darbiniekiem.

"Mēs šobrīd dodamies kopā ar vadības komandu pie mūsu kolēģiem uz teritoriālajām struktūrvienībām, braucam pie katra, un ar viņiem arī runājam, noskaidrojam tās problēmas, kas, viņuprāt, ir risināmas, un kur mēs varam kaut ko darīt labāk. (..) mums jāmeklē risinājumi un tad to mēs darīsim vienkārši pakāpeniski, lēzenāk kā ilgākā laika posmā," saka Valsts meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne.

Pašās marta beigās Valsts meža dienesta pārmaiņu vadītāji devās uz tikšanos ar darbiniekiem Ventspilī. Tikšanās ierakstā dzirdams, kā pēc Ventspils nodaļas vecākās mežzines Violetas Piļķes aptuveni desmit minūšu garas uzrunas darbinieki zāli pamet, neuzklausot vadību: "(..) Vēlreiz liels paldies pārmaiņu vadības komandai, ka pie mums atbraucāt un mūs dzirdējāt. Varbūt. Līdz ar to mēs savu esam pateikuši, un, taupot jūsu un mūsu laiku, jo darba pietiek, mēs šo ķeksīša pasākumu uzskatām par beigušos. Paldies, ejam darbos!"

Saspīlējums starp pārmaiņu plānotājiem un dienesta darbiniekiem pa šo laiku tikai audzis augumā. Visticamāk, pēc šīs sapulces Valsts Meža dienesta iekšējā elektroniskā piezīmju tāfelē parādījās ieraksts ar ideju par vēršanos pret tiem darbiniekiem, kuri iebilst pārmaiņām.

Rakstītājs apspriešanai piedāvā ideju – pirms sākt nākamo diskusiju ciklu, varētu ar rājienu sodīt tos, kuri cīnās pret reformām – tā viņi tikšot nolikti pie vietas:

"Man tomēr gribas atriebties par visu šo pačakarēto laiku – atriebties nav labi, bet kopā ar jaunu diskusiju un sitienu pa "zilo liesmu epitetu mīļotājiem" iespējams mēs tiktu pie normālas diskusijas.

Kaut kā tie "cīnītāji" ir jānoliek pie vietas, ja izteiks rājienu viņiem nebūs īpaši lielu iespēju tiesāties, savukārt pēc tam būs apgrūtināta pretendēšana uz izaugsmi, tāpēc šo vajag vispirms un tad paziņojumu, ka sākam jaunu diskusiju. 

Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums

37.pants. Pilnvaru pārsniegšana 

(1) Par darbību, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

Visiem virsmežziņiem ir jāizvērtē savu PKG dalībnieku rīcība nosūtot kārtējo vēstuli

Viņi vēstuli paraksta kā vmd amatpersonas, turklāt minot rīkojumu - tajā rīkojumā viņiem nav deleģētas šādas pilnvaras

Tāpt Kurzemniekus, kas pameta sanāksmes, vismaz runātājus, arī disciplinārlietu pēc 36. panta 1. daļas"

Šāds ieraksts parādījās elektroniskajā tāfelē. Citā lapiņā atzīmēti darbinieku iniciāļi, kurus pēc iespējas ātrāk vajadzētu aizrotēt uz citu pozīciju.

Meža dienestā nenoliedz ierakstu esamību virtuālajā tāfelē, bet ģenerāldirektore Aina Stašāne uzsver, ka nav zināms un arī nevarot noskaidrot, kurš to ierakstījis – uz virtuālajām ideju lapiņām parakstu nav.

Konkrētajai tāfelei pieeja bijusi aptuveni desmit cilvēkiem, tostarp ģenerāldirektorei. Stašāne uzsver, ka viņa to nav rakstījusi. Taču, kurš to darījis, izmeklēt neplāno.

"Ar kādu mērķi, kurš ir rakstījis kaut kādas piezīmes, to tikpat labi varēja būt … vienkārši, kaut kādas domas nāk prātā un tās arī piefiksē. Tā ir vieta, kur to var izdarīt. Kā jau es teicu, es pret cilvēku domām un viedokļiem nevēršos. Nevienā brīdī. Bet jautājums ir par to, kādēļ šie teksti tiek izplatīti ārpus dienesta," saka Aina Stašāne.

Stašāne uzsver, ka disciplinārlietas var sākt tikai viņa. Bet tas nav darīts un viņa tā rīkoties neplāno.

Virtuālo rīku abonējusi Stašānes uzaicinātā palīdze reformas veikšanai Inga Koļegova. Arī viņa noliedz, ka būtu veikusi šādus ierakstus. Ar šo nedēļu Koļegova darbu Meža dienestā pametusi privātu iemeslu dēļ.

Arodbiedrībā uzsver, ka ierēdņiem ir tiesības paust viedokli par reformu un netikt par to sodītiem. "Katram cilvēkam ir tiesības izteikties, un arī ierēdņi, ierēdņi nav nekādi dzimtcilvēki un otra puse nebūs tā noteicēja, kas teiks, ko drīkst viņi teikt, ko nedrīkst teikt," saka Latvijas Meža nozares arodbiedrības vadītāja Inguna Siņica.

Par šobrīd dienestā notiekošo, tostarp ierakstiem virtuālajā tāfelē, nosūtīta vēstule Zemkopības ministrijai, Ģenerālprokuratūrai un citām iestādēm, ar lūgumu to izvērtēt.

Vēstuli parakstījis Stašānes vietnieks Normunds Jurkāns, kā arī lielākā daļa virsmežziņu vai viņu pienākumu izpildītāji.

"Manā uztverē tas ir tāds plāns, kā izrēķināties ar darbiniekiem, kā turpināt savu iesākto kursu neklausoties uz citādi domājošiem. Mēs tomēr visi strādājam vairāk kā 20 gadus šeit dienestā. Un zinām tomēr, es uzskatu, daudz vairāk par meža uzraudzību, meža ilgtspējību un tādām lietām. Varbūt mēs neesam tik izcili vadītāji kā mūsu šībrīža vadītāji, bet par profesionālajiem jautājumiem es domāju, ka būtu pareizi mūsos ieklausīties. Bet tas diemžēl nenotiek," tā atzīst ģenerāldirektores vietnieks Normunds Jurkāns.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs 16. maijā uzaicinājis uz sarunu abas puses, lai uzzinātu viņu viedokļus un tad pieņemtu lēmumu, ko iesākt.

"Kāpēc es tā teicu, ka biju pārsteigts gan par vienu gan otru pusi: pirmkārt, ja tā ir taisnība, kā tā var izturēties? Un otra puse – ja tiešām tā tas ir, vai tiešām tu negribi aizsargāt sevi un normālā ceļā šo informāciju atnest?" saka Kronbergs, atgādinot, ka šādās situācijās būtu jāizmanto Trauksmes celšanas likums un tajā paredzētā aizsardzība.

Tomēr reformas virzīšana uz priekšu, izmantojot disciplinārlietu kā instrumentu, nav pieļaujami, norāda ierēdnis. Un, ja tā tiešām ir noticis, ja kāds to ir apsvēris, tad "tādi cilvēki nedrīkst atrasties valsts pārvaldē"

Arī pēc notikušā Stašāne tomēr cer, ka izdosies atrast kopīgu valodu ar darbiniekiem un izdosies vienoties par pārmaiņām.

Sākotnēji Meža dienesta vadība piedāvāja esošo desmit virsmežniecību vietā veidot sešas tematiskās pārvaldes. Mežziņu skaits mežos samazinātos, un viņi arī vairs nebūtu piesaistīti noteiktam apgabalam. Tagad Stašāne piedāvā reformu īstenot pakāpeniskāk, bet, vai struktūra būs būtiski atšķirīga kā iepriekšējā scenārijā, nav skaidrs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt