Konferencēs, kas pēdējos gados notiek Rīgas domes sēžu zālē un ir plaši apmeklētas, tiek runāts par tikumību, kultūru, audzināšanu un žēlsirdību un skaidrots, ko dara baznīca, lai stiprinātu šos tikumus.
„Pasaulē viss mainās. Tas, kas bija jauns, šodien jau ir novecojis.
Bet vai var novecot ticība? Vai var novecot mīlestība vai skaistums?
Vai ģimene, vīrieša un sievietes sabiedrība, kurā dzimst bērni, nav vienmēr mūsdienīga?” konferencē jautāja Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs.
Metropolīts Aleksandrs norādīja, ka pēdējā laikā bērni neveltot laiku lūgšanām un garīgajai literatūrai.
Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs uzsvēra garīgo vērtību nozīmi: „Cilvēce stāv izvēles priekšā – vai mēs paliekam pie tradicionālajām vērtībām, vai pēc kāda laika cilvēkus, kas uzskata, ka ģimene, kur ir tēvs un māte, kas apmeklē baznīcu, uzskatīs par reliģioziem fanātiķiem un radikāļiem.”
Konferencē tika runāts arī par to, cik būtiski ir nepalikt vienaldzīgiem pret to, kas notiek mums visapkārt. Un uzdots jautājums –
vai ne tādēļ sabiedrībā ir tik daudz sliktā, ka mēs esam vienaldzīgi?
„Ja svētkos cilvēks ir vientuļš – nav piederīgs pie ģimenes, ja bērni klaiņo – nav aizgājuši uz skolu. Saprotam, cik svarīgi, ja cilvēkam ir piederības sajūta – aizmugure,” norādīja Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe.
Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats klātesošos uzrunāja krievu valodā. Un, lai gan konferences programmā bija paredzēti arī Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča un Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga apsveikumi, viņi savā vietā atsūtīja citus garīdzniekus.
Konference notiek jau 15.reizi, bet plašāku rezonansi sabiedrībā tā nav iemantojusi.
