14.janvārī sākās ledus iešana, un pašlaik pirms hidroelektrostacijas notiek ledus sablīvēšanās, līdz ar to ir ūdens līmeņa svārstības un applūst zemākās vietas. „Ogres pilsētā sastrēgums un līmenis saglabājas bez būtiskām izmaiņām, un, turpinoties siltajam laikam un nokrišņiem, kas gaidāmi, ir arī gaidāms, ka turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās,” skaidroja Vīksna, piebilstot, ka šoziem vēl var piesalt.
„Līdz ar to jāgatavojas, ka var būt arī 2013.gada scenārijs. Vismaz plānošanu un preventīvu darbību būtu nepieciešams veikt,” norādīja meteorologs.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis norāda, ka plūdi novadā jau notiek četras reizes gadā, līdz ar to iedzīvotājiem jāmācas ar tiem sadzīvot. Par pašreiz izveidojušos situāciju iedzīvotāji esot brīdināti jau nedēļu iepriekš. „Pašreizējā situācijā risinājuma nav, viss iet savu gaitu,” atzina domes priekšsēdētājs.
Savukārt attiecībā uz ilgtermiņa risinājumiem Mangulis norāda uz smilšu sanešu smelšanu ārā, iespējams, arī mola celtniecību.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iespējamos plūdu draudu risinājumus redz ilgtermiņā. Pašlaik tiekot strādāts pie līdzekļu atrašanas pētījuma veikšanai par sanešiem Ogres upē un HES darbības ietekmi uz plūdiem. Kā norādīja ministra padomnieks Jānis Eglītis, veikt sanešu tīrīšanu bez izpētes nav lietderīgi.
Līdzīgi arī LVĢMC pārstāvis Andris Vīksna atzīst – tūlītēja risinājuma plūdu draudiem Ogrē nav, taču situāciju iespējams kontrolēt.
„Sadarbībā ar Ogres pašvaldību esam nodefinējuši pasākumu kopumu, kas varētu palīdzēt vismaz situācijas kontrolē pirmajā etapā. Pirmkārt, nepieciešama HES darbības sabalansēšana ar hidroloģiskiem apstākļiem – esošajiem un gaidāmajiem, nodrošinot vienmērīgāku ūdens plūsmu caur HES ziemas sezonā,” skaidro Vīksna.
Arī LVĢMC pārstāvis uzsver, ka būtu nopietni jāķeras klāt ūdens līmeņa svārstību cēloņu izpētei. „Tas ietvertu daudz apakšdarbus: grunts analīzi, sanešu apjoma aprēķināšanu, iespējams, papildu ūdens sensoru uzstādīšanu; kā arī līdz pat tādiem darbiem kā iespēju modelēt optimālāku dambja augstuma, platuma novietojumu arī upes kreisajā krastā, kur nav šis dambis. Kā arī varbūt pat būtu iespējams pārplānot tilta balstu konstrukcijas,” skaidroja Vīksna.
Jau ziņots, ka naktī un ceturtdienas rītā Ogres upē turpina kāpt ūdens līmenis, un dienas vidū jau applūdušas vairāk nekā desmit mājas.
