"Mēru šķirotavas" anketas metodoloģija būtiski atšķiras no iepriekšējām LSM.lv publicētajām partiju salīdzināšanas anketām (EP vēlēšanu un 13. Saeimas vēlēšanu Partiju šķirotavas). Atšķirībā no Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pašvaldību vēlēšanas ir mazāk ideoloģiskas - nav daudz tādu jautājumu, kur partijām būtu vērtībās balstītas viedokļu atšķirības.
Rīgā ir daudz arī praktiski risināmu uzdevumu, kuru nepieciešamību neapšauba (gandrīz) neviena partija, taču dažādiem kandidātiem var atšķirties skatījums uz to, cik šo uzdevumu risināšana ir prioritāra salīdzinājumā ar citiem darbiem.
Tādēļ "Mēru šķirotavas" anketas pamatā ir iebūvēta jauna pieeja: atbilžu variantu prioritizēšana.
Metodoloģija
Lai vienotos par svarīgākajām tēmām un izveidotu anketas sākotnējo versiju, 13.martā “Providus” organizēja ekspertu un Rīgas apkaimju organizāciju prāta vētru. Tās rezultātā tika izveidota anketas pirmā versija. 10.jūlijā tika noorganizēta otrā prāta vētra, kuras ietvaros iepriekš sagatavotie jautājumi tika precizēti, kā arī pievienoti jauni jautājumi par rīdziniekiem svarīgām tēmām.
Pēc tam, kad noslēdzās vēlēšanu sarakstu iesniegšana Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, portāls LSM.lv visiem 15 pieteiktajiem sarakstiem aizsūtīja aicinājumu aizpildīt anketu, lūdzot viņu mēra amata kandidātiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Līdz 2020.gada 4.augustam atbildes bija saņemtas no 10 sarakstu mēra amata kandidātiem. Ja līdz vēlēšanu dienai tiks saņemtas vēl kāda mēra amata kandidāta atbildes, tad tās tiks pievienotas anketai.
Šīs atbildes bija par pamatu tam, lai izveidotu "Mēru šķirotavas" gala jautājumu sarakstu. No 23 sākotnējiem jautājumiem anketā tika saglabāti 15 jautājumi, kuros kandidātu atbildes atšķīrās visvairāk (skat.zemāk par jautājumiem, uz kuriem mēra amata kandidāti atbildēja līdzīgi, un tādēļ tie nav iekļauti "Mēru šķirotavā").
Rīdziniekiem ir iespēja aizpildīt anketu latviešu un krievu valodās, atbildot uz tiem pašiem 15 jautājumiem, uz kuriem atbildēja mēra amata kandidāti. Katra jautājuma uzdevums: sakārtot trīs atbildes prioritārā secībā, sākot ar pirmo prioritāti un beidzot ar trešo. Tāpat anketas aizpildītājam ir dota iespēja izlaist tos jautājumus, kur viņam nav viedokļa vai kuri viņam nešķiet svarīgi.
Pēc anketas aizpildīšanas, respondents saņem sarakstu ar visiem Rīgas mēra amata kandidātiem, kur kā pirmais kandidāts ir norādīts tas kandidāts, kurš ir uz jautājumiem atbildējis vislīdzīgāk un kā pēdējais - tas, kandidāts, kura atbildes ir visvairāk atšķīrušās. Līdzības/atšķirības algoritms, kurš tiek izmantots šajā anketā ir šāds:
- ja sakrīt pirmā prioritāte - viens "līdzības punkts";
- ja sakrīt trešā prioritāte - viens "līdzības punkts";
- ja sakrīt GAN pirmā, GAN trešā prioritāte - papildus viens "līdzības punkts".
Tātad, kopā par vienu jautājumu var saņemt no nulles līdz trim "līdzības punktiem". Ja respondents atbild uz visiem 15 jautājumiem, tad maksimālais "līdzības punktu" skaits, ko viņš var saņemt, ir 45 punkti (15 jautājumi reiz 3 punkti). Minimālais - nulle punktu.
Ja respondents uz kādu jautājumu nav atbildējis, tad šis jautājums šajā aprēķinā netiek ieskaitīts. Piemēram, ja respondents ir atbildējis tikai uz trim jautājumiem, tad kopā viņam līdzīgāko Rīgas mēra amata kandidātu saraksts tiks veidots no 9 "līdzības punktiem" (3 jautājumi reiz 3 punkti katrs).
Ņemot vērā šī gada "Mēru šķirotavas" metodoloģijas specifiku (trīs fiksētu atbilžu variantu prioritizēšana), mēra amata kandidātiem tika dota iespēja savām atbildēm pievienot komentārus un skaidrojumus. Visu mēra amatu kandidātu atbildes kopā ar skaidrojošajiem komentāriem par katru no jautājumiem, ir atrodamas anketas ievadā un rezultātu daļā.
Kuri jautājumi netika iekļauti “Mēru šķirotavas” gala versijā?
1) Ar ko sākt risināt Rīgas centra satiksmes pārslodzes problēmu?
Neiekļaušanas iemesls: pārāk līdzīgas mēra amata kandidātu atbildes. 9 no 10 mēra amata kandidātiem izvēlējās šo atbildi kā savu pirmo izvēli: "jāizveido automašīnu stāvparki ārpus centra, jāattīsta sabiedriskais transports starp apkaimēm, tai skaitā dzelzceļš," un šo atbildi kā savu pēdējo izvēli "jānosaka iebraukšana ar privātajām mašīnām par maksu." Vēl tika piedāvāta šāda izvēle: "Jābūvē maģistrālie savienojumi (tilti, jauni ceļi) ap centru."
2) Kas būtu efektīvākais veids, kā Rīgā apkarot korupciju?
Neiekļaušanas iemesls: pārāk līdzīgas mēra amata kandidātu atbildes. Visi kandidāti kā savu pēdējo izvēli norādīja šo atbildes variantu: "Rīgā korupcijas nav vairāk kā citās pilsētās." Vēl tika piedāvātas šādas izvēles: "Rīgas pašvaldībā uz visiem nozīmīgajiem amatiem jārīko atklāti konkursi ar neitrāliem vērtētājiem"; "Rīgas pašvaldībai jākļūst par caurskatāmības paraugu, pēc iespējas visus dokumentus publicējot internetā."
3) Kāds ir būtiskākais no nepieciešamajiem uzlabojumiem Rīgas centra galvenajās ielās?
Neiekļaušanas iemesls: pārāk līdzīgas mēra amata kandidātu atbildes. 8 no 10 mēra amata kandidātiem kā savu pirmo izvēli norādīja šo variantu: " Jāstāda koki, jāveido apstādījumi, jāatbalsta ielu kafejnīcas" Vēl tika piedāvātas šādas izvēles: "Jāveido velojoslas, jānosaka ierobežojumi privātajam transportam (stingrāki ātruma ierobežojumi, mazāk automašīnu novietošanas iespēju"; "Jāveido vairāk autostāvvietu, jāsamazina braukšanas ierobežojumi."
4) Kāda ir piemērotākā metode tam, lai Rīgas vidi padarītu pieejamāku cilvēkiem ar invaliditāti?
Neiekļaušanas iemesls: pārāk līdzīgas mēra amata kandidātu atbildes. 9 no 10 mēra amata kandidātiem kā savu pirmo izvēli norādīja šo variantu: "Pašvaldībai jārāda piemērs savās iestādēs – visām pašvaldības iestādēm ir jābūt pieejamām cilvēkiem ar invaliditāti". Vēl izvēlei tika piedāvāti šādi atbilžu varianti: "Pašvaldībai jāpasniedz balvas uzņēmumiem par veiksmīgākajiem risinājumiem"; "Likumi jau nosaka prasības ēku pieejamībai – vajag uzraudzīt un sodīt tos uzņēmumus un iestādes, kuri šīs likuma prasības nepilda."
5) Kāda ir Rīgas atbildība "Rail Baltica" projektā?
Neiekļaušanas iemesls: pārāk līdzīgas mēra amata kandidātu atbildes. 9 no 10 mēra amata kandidātiem kā savu pēdējo izvēli norādīja šo: "Tas ir valdības projekts, Rīgai par to nav atbildības". 7 no 10 mēra amata kandidātiem kā savu pirmo izvēli norādīja šo variantu: "Tas ir centrālais Rīgas nākotnes attīstības projekts - tādēļ Rīgai jāpiemēro sava sabiedriskā transporta organizācija un pilsētas labiekārtojumu prioritātes šim projektam." Vēl izvēlei tika piedāvāta šāda atbilde: "Rīgai ir jāizdara pamatlietas Rīgas Centrālās stacijas tuvumā – nepieciešams labiekārtot Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtni un uzlabot pieeju Centrāltirgum".
6) Kāda ir labākā metode tam, lai Covid-19 epidēmijas laikā cilvēki mazāk inficētos sabiedriskajā transportā?
Neiekļaušanas iemesls: pārāk līdzīgas mēra amata kandidātu atbildes. 9 no 10 Rīgas mēra amata kandidātiem kā savu pirmo izvēli norādīja šo: "Motivēt rīdziniekus dot priekšroku citiem pārvietošanās veidiem (piemēram, veidot pagaidu velojoslas)." Vēl izvēlei tika piedāvāti šādi varianti: "Palielināt sabiedriskā transporta reisu skaitu, pat ja Rīgas budžetam tas maksātu ļoti dārgi"; "Padarīt dārgāku, neērtāku sabiedriskā transporta izmantošanu, piemēram, uz laiku atcelt atlaides vai kādus sabiedriskā transporta maršrutus".
7) Rīgai tuvākajos gados būs nepieciešamas dārgas investīcijas transporta infrastruktūras objektos, it sevišķi tiltos. Šos tiltus ikdienā izmanto arī Pierīgas pašvaldību iedzīvotāji, kuri strādā Rīgā - piemēram, no Mārupes, Babītes, Garkalnes novadiem. Kā būtu pareizāk finansēt Rīgas infrastruktūras vajadzības?
Neiekļaušanas iemesls: pārāk līdzīgas mēra amata kandidātu atbildes. 7 no 10 mēra amata kandidātiem kā savu pēdējo izvēli norādīja šo: "Tuvākās Rīgas pašvaldības, kuru iedzīvotāji strādā Rīgā, būtu ar laiku jāpievieno Rīgas pašvaldībai - pašreizējais administratīvais dalījums nav rīdzinieku interesēs." Vēl tika piedāvāti šādi atbilžu varianti: "Tuvākajām pašvaldībām būtu jāpiedalās Rīgas transporta infrastruktūras finansēšanā;" "Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai ir pašai jāuzņemas atbildība par savas infrastruktūras vajadzībām."
8) Kā būtu jāizpaužas Rīgas mēra politiskajai atbildībai?
Neiekļaušanas iemesls: grūti saprotamas atšķirības starp atbilžu variantiem. Izvēlei tika piedāvātas šādas atbildes: "Mēram būtu jāatkāpjas no amata tad, ja viņš vai viņa ir pieļāvis kādu būtisku kļūdu”; "Mēram būtu jāatkāpjas no amata ne tikai par savām, bet arī par savas partijas vai visas domes pieļautām būtiskām kļūdām"; "Mēram būtu jāatkāpjas no amata ne tikai par kļūdām, bet arī tad, ja demisija ļautu atjaunot rīdzinieku uzticēšanos pilsētas domei – piemēram, ja pilsētā notikusi kāda liela traģēdija."
