Panorāma

14 kratīšanas uzņēmumā "Liepājas metalurgs"

Panorāma

Aktualizē audžuģimeņu nozīmi

Izvēlies nākotni – Mērsrags

Mērsragā pieteikti ambiciozi projekti, bet attīstība notiek kredītā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Kopš Mērsrags ieguvis lielāku patstāvību, atdaloties no Rojas novada, tas sevi pieteicis ar ambicioziem projektiem vides uzlabošanai. Pašreizējā novada domes vadība sola to turpināt arī nākamajā sasaukumā. Taču opozīcijā uzdod jautājumus - cik tas maksā un vai iedzīvotāji to maz var atļauties.

Atšķirībā no vairuma citu novadu, kur pašvaldību vēlēšanas pēdējo reizi notika pirms četriem gadiem, šeit tās bija pirms 2,5 gadiem. Iemesls tam - lēmums atdalīties no Rojas novada, un tagad Mērsragā secina - tas acīmredzot bijis pareizi.

Kopš vietējie te paši saimnieko un pieņem galvenos lēmumus, Mērsrags kļuvis sakoptāks - stāsta iedzīvotāji. Izveidots informācijas centrs, tiek atjaunotas skolas, sakārtota meliorācija. „Šobrīd Mērsrags ir ļoti pārvērties, viņš tiešām zeļ un plaukst, es domāju, ka jāturpina tikai uz priekšu,” pārliecinoši saka Jevgēņija. Arī Mārtiņš dzīvi Mērsragā vērtē pozitīvi: „Krievu laiki un vācu laiki pārdzīvoti, un kā tagad? Ļoti labi, pašreiz ir ļoti labi. Es jūtu, ka bišķiņ dzīve iet uz augšu. Neteikšu bišķiņ.... daudz.”

No nākamā domes sasaukuma iedzīvotāji gan sagaida, ka iesāktais tiks turpināts, jo arī nepadarītā vēl ir daudz. „Ceļi, tie ceļi vēl jāpalabo,” saka Sarmīte, norādot centra virzienā. „Nu varbūt varētu būt labāk, bet visu uzreiz jau nevar. Tā pa mazam jau viņi te dara kaut ko arī,” atzīmē Jūlija.

Bezdarbs Mērsragā ir neliels: 5-6%. Pašvaldības ekonomiskās aktivitātes pamats ir osta, kurā darbojas daudzi uzņēmumi, un darbs vietējiem lielākoties ir zivjrūpniecībā. Arī Dina, kas šeit dzīvo visu mūžu, saka - visi tuvinieki Mērsragā darbu atraduši. Ravējot dobi, Dina stāsta: „Pati es strādāju zivrūpniecībā, mazā tādā. Lielajā cehā nē. Bet tā kā tos zvejniekus mazos laikam gremdē, tad ir, kā ir - ir darbs, nav darbs. Bet sūdzēties nevar.”

Konkurence novada pārvaldībai te nav liela. Velēšanās kandidēs divas partijas: „Mēs Mērsraga novadam” un „Demokrātiju visiem”. Uz 13 vietām pretendē 23 kandidāti, arī pašreizējais novada priekšsēdis Lauris Karlsons (“Demokrātiju visiem”).

Karlsons Mērsraga izaugsmi skaidro lielā mērā tieši ar pašnoteikšanos: „Divu gadu laikā ir izdevies piesaistīt nekad nebijušu ES fondu apjomu - ik gadu ap pusmiljonu, kas ir gandrīz mūsu pašu budžets. Ja mēs paskatāmies dažus gadus atpakaļ, tā bija precīzi nulle gadā. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem - tie ir tieši ieguldījumi infrastruktūrā,” stāsta Karlsons. Iesākto viņš sola turpināt - pie kanāla izveidot laivu piestātni, ierīkot sporta zāli un stadionu.

Karlsona konkurents pašvaldību vēlēšanās Roberts Šiliņš (“Mēs Mērsraga novadam”) gan aicina grandiozos plānus vērtēt piesardzīgi. Viņš saka - skaidrs, ka cilvēki ir apmierināti, taču viņi nezina, ko tas maksā.

„Ar esošiem kredītiem saistības jau tagad ir uzņemtas ne tikai bērniem, bet arī bērnu bērniem. Visi šie projekti tiek veidoti uz parāda, - ja mēs paņemam savu naudu, kas ienāk no nodokļiem, tā nemaz tik liela nav,” skaidro Šiliņš.

„Būtībā mēs attīstāmies uz parāda, tā visa ir sveša nauda,” atzīst Šiliņš.

Gada budžets Mērsragā ir ap 1,5 miljonu latu, Šiliņš norāda - aizņēmumi, kas ņemti līdzfinansējot daudzos projektus, ir ap miljons latiem. Viņaprāt, arī esošos projektus varēja realizēt labāk. Pašlaik pozīcijas un opozīcijas attiecības domē gan esot tādas, ka maz ko varot ietekmēt - desmit pret trīs. Kāda būs situācija nākamajā sasaukumā pašlaik grūti prognozēt. Iedzīvotāju noskaņojums gan liek domāt, ka varas maiņa, visdrīzāk, šeit nav gaidāma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti