Tikmēr ukraiņu puse atkal ziņo par jaunām apšaudēm Ukrainas austrumos, kā arī Krievijas karaspēka pulcēšanu robežas tuvumā.
12.septembrī Eiropas Savienības, Ukrainas un Krievijas pārstāvji panāca vienošanos, kas paredz līdz 2016.gada sākumam atlikt noslēgtā asociācijas līguma ekonomiskās daļas par brīvās tirdzniecības zonu ieviešanu dzīvē. Pirmdien Eiropas Savienības padome oficiāli apstiprināja šādu vienošanos. Vienlaicīgi tiek atgādināts, ka no 1. novembra asociācijas līguma normas varēs piemērot tām sfērām, kas nav saistītas ar tirdzniecību. Tā ir iekšpolitika, ārlietas, sektoru sadarbība un institucionālā daļa.
Eiropas Savienības pirmdienas lēmumu jau komentējusi Krievija. Tās ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukovs paziņojis, ka Maskava vēlētos arī no Kijevas saņemt tādu pašu dokumentu, kas apstiprina brīvās tirdzniecības zonas ieviešanas atlikšanu. Uļukovs arī norādījis, ka Maskavai nav īpašu iebildumu pret Ukrainas valdības apņemšanos asociācijas līguma pārējo daļu ieviešanu uzsākt jau novembrī.
Līdzīgu viedokli paudis arī Krievijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs. Viņš atgādinājis, ka Krievija ir iesniegusi Eiropas Savienībai sarakstu ar jautājumiem, kas Maskavai rada vislielākās bažas. Tie ir jautājumi par tarifiem, standartiem un tehnisko regulējumu, sanitārajām un veterinārajām normām, enerģētiku, kā arī administrēšanu. Tagad tiekot gaidīti piedāvājumi no Eiropas Savienības puses un bumba atrodoties Briseles laukuma pusē. Čižovs paudis pārliecību, ka kompromisa panākšanai laika ir pietiekami, taču šis process nebūs viegls.
Sagaidāms, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji otrdien apspriedīs to, kā tiek pildīts izsludinātais miera plāns Ukrainas austrumos, kā arī lems par Krievijai piemēroto sankciju nākotni.
Savu novērtējumu par situāciju Ukrainas austrumos pirmdien paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Pēc viņas domām, pašlaik nav nekādu garantiju par to, ka uguns pārtraukšana novedīs pie situācijas normalizācijas Donbasā. Šī iemesla dēļ pašlaik neesot iespējams atcelt Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju, bet nākotnē politisko spiedienu pret Maskavu ir nepieciešams turpināt.
Tāpat Vācijas līdere norādījusi, ka gadījumā, ja Krievijas politika nemainīsies vidējā un ilgtermiņa perspektīvā, var tikt pārskatīta arī Eiropas Savienības un Krievijas enerģētiskā partnerība. Runājot par iespējamo Eiropas Savienības un Krievijas attiecību uzlabošanos, Merkele pieļāvusi, ka šis process var aizņemt vairākas desmitgades, kā piemēru minot divu Vāciju apvienošanos.
Savukārt Austrijas ārlietu ministrs Sebastjans Kurcs izteicies, ka ir nepieciešams izdarīt visu iespējamo, lai īstenotu dzīvē Minskas tikšanās laikā panāktās vienošanās. Cita starpā no Ukrainas teritorijas ir jāizved krievu karaspēka vienības. Kurcs īpaši uzsvēris, ka šeit runa nav tikai par Ukrainas austrumiem, bet arī par Krimu, jo Ukrainas teritoriālā nedalāmība ir jāievēro. Austrijas pārstāvis arī norādījis, ka cits Minskas vienošanās punkts - par uguns pārtraukšanu - kopumā tiek ievērots.
Tikmēr citādās domās ir Ukrainas puse. Grupas „Informatīvā pretošanās" vadītājs Dmitrijs Timčuks ziņo, ka Ukrainas pierobežā atkal tiek koncentrēta bruņotā tehnika, bet pamiera laikā prokrieviskie kaujinieki ir apšaudījuši ukraiņu drošības spēku pozīcijas jau vismaz tūkstoti reižu.
