Kopš Zolitūdes traģēdijas pagājis jau mēnesis, bet pie gruvešiem, kuros izdzisa 54 dzīvības, joprojām dežūrē policisti. Pašos gruvešos izmeklētāji joprojām iet iekšā nevar, jo tas ir bīstami dzīvībai.
Pa šo laiku policija ir izņēmusi vairāk kā 10 000 dažādu dokumentu un 80 datu nesējus, apzinājusi 97 cietušos un piesaistījusi 46 izmeklētājus, kuri, sadalīti darba grupās, izmeklē visas versijas par notikušā cēloņiem. Pagaidām nav izslēgtas ne projektētāju, ne būvnieku kļūdas, ne arī būvuzraugu pieļauti likumpārkāpumi. Tomēr pati svarīgākā izmeklēšanas daļa vēl ir tikai priekšā.
„Šobrīd kriminālprocess ir nonācis līdz stadijai, kad strādājam pie svarīgākās sadaļas - ekspertīžu nozīmēšanas," saka Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Tieši ekspertīzes varētu beidzot norādīt uz konkrētiem vainīgajiem un novest pie viņu apcietināšanas. Tomēr, pirms pie tām ķerties, ir jānostiprina sagruvušā lielveikala būvkonstrukcijas, lai izmeklētāji tajā varētu uzturēties, nebaidoties paši par savām dzīvībām. Tas varētu prasīt vēl aptuveni divus mēnešus.
„Eksperti veiks trīs saistītas ekspertīzes, kas nozīmē, ka arī tur paies ne viena diena, un pat ne viena nedēļa, tā kā tas laiks, protams, ir pavasaris visreālākais," pieļauj Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Savukārt Grišins atzīst, ka gan viņam, gan padotajiem šis ir nopietnākais kriminālprocess mūžā un savā ziņā - arī goda lieta. Iespējamos sodus vaininiekiem viņš gan komentē nelabprāt, bet uzsver, ka nav izslēgta arī kriminālprocesa pārkvalificēšana, jo tā ietvaros var atklāties, piemēram, krāpšana vai nolaidība.
Iepriekš sods par būvniecības pārkāpumiem, kas izraisījuši smagas sekas, bija līdz astoņiem gadiem cietumā. Tomēr aprīlī, stājoties spēkā apjomīgajai Krimināllikuma reformai, tas tika samazināts uz pusi. Viens no galvenajiem Krimināllikuma reformas izstrādātājiem un virzītājiem, Saeimas deputāts Andrejs Judins tagad atzīst – likumā tiešām ir atstāta nepilnība:
„Gan 239. pantā, gan citos pantos mums ir paredzēta atbildība par darbībām, kas izraisīja smagas sekas. Un smagas sekas saskaņā ar mūsu Krimināllikumu ir gan gadījums, kad nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vairākiem cilvēkiem, smagi miesas bojājumi, iestājas cilvēka nāve. Bet, kad konstruēja Krimināllikumu, nu neviens nedomāja, ka smagas sekas var būt arī situācija, teiksim, kad iet bojā 10, 20 vai 54 cilvēki."
Tādēļ viņš jau iesniedzis Tieslietu ministrijā likuma grozījumu projektu, kas attiektos ne tikai uz būvniecību, bet arī, piemēram, bīstamu vielu pārvadāšanu, gaisa satiksmi vai ugunsdrošības noteikumiem – jomām, kurās notikuši negadījumi var izraisīt līdzīgas sekas. Tieslietu ministrijā „Panorāmai" norādīja, ka tās darba grupa likuma izmaiņu piedāvājumu izvērtēs līdz janvāra sākumam. Taču jebkurā gadījumā tas attiektos tikai uz nākotnes kriminālprocesiem. Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre norāda, ka ne jau iespējamā soda bardzība garantētu, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek.
„Ja mēs padomājam dziļāk, protams, līdz šī gada aprīlim tā sankcija bija astoņi gadi, bet nu jautājums, vai tiešām šī te sankcija būtu tā, kas būtu novērsusi šo traģēdiju – četri vai astoņi gadi? Jo es tomēr domāju, ka ir daudz svarīgākas lietas - būvniecības nozares uzraudzība, reāla, kvalitatīva darba izpilde un atbildība par e izpildi. Un sankcija jau ir tikai tiešām par apzināti ļaunprātīgu vai nekvalitatīvu darbu," spriež Pētersone-Godmane.
Izmeklētāji nākamgad dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju, kur 2006. gadā sagruva Katovices izstāžu halles jumts. Toreiz bojā gāja 65 cilvēki, un policijas izmeklēšana noslēdzās jau pēc pusotra gada. Tomēr, kaut apsūdzības 12 personām, tostarp ēkas projektētājiem un būvinspektoram, tika celtas jau 2008. gadā, neviens par notikušo notiesāts joprojām nav.
