Kā Latvijas Radio programmā „Pēcpusdiena” norāda Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Klišāns, standartu neesamība kavē jaunu mācību līdzekļu apstiprināšanu un izdošanu, kas visintensīvāk notiek vasaras mēnešos.
Vēstures skolotāji, diskutējot par 2014. gada 5.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināto ,,Noteikumu projektu ,,Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem””, pamanījuši būtiskas nepilnības šajā, „jaunajā” standartā, norāda Klišāns.
Pamatizglītības programmā ir divi mācību priekšmeti, kuros apgūst vēsturi – Latvijas vēsture (paredzēta viena stunda nedēļā) un pasaules vēsture (paredzēta viena stunda nedēļā). Tā kā vēstures skolotāji ir ieinteresēti kvalitatīvi, loģiski, mūsdienīgi un skolēniem interesenti pasniegt šos mācību priekšmetus, nepieciešams atjaunot iepriekšējos normatīvajos dokumentos noteikto kārtību, iekļaujot atrunu "labākai Latvijas vēstures un pasaules vēstures apguvei norādītais mācību stundu skaits var tikt variēts, saglabājot mācību priekšmeta apguvei semestrī un gadā paredzēto stundu skaitu". Šobrīd šāda piezīme publicētajos dokumentos vairs nav atrodama.
Arī bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, kura laikā tika dots akcepts šo pamatizglītības standartu mainīt, norāda, ka šī brīža situācijā vainojama ir ierēdņu neizdarība. Jo divi gadi ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai izstrādātu jaunus standartus un bez kavēšanās tos apstiprinātu. „Mani nedaudz mulsina, ka valsts pārvaldē var pagarināt termiņus vai atsaukt. Nesaprotu, kāpēc tas nav izdarīts,” piebilda Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst, ka divu gadu laikā paveikts nav nekas, jo tā nav bijusi prioritāte. Un jaunie standarti būtiski neatšķirsies no tiem, kas darbojās iepriekšējā mācību gadā. IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne gan nesniedz skaidru atbildi, kāpēc joprojām šie standarti nav apstiprināti, ja jau būtisku izmaiņu joprojām nav.
Diskusija ievilkusies ne tik daudz noteikumu projekta satura, bet drīzāk juridisko detaļu dēļ.
„Saskaņošanas process bijis gana sarežģīts ne tik daudz par pašu noteikumu projekta saturu, cik par tam pievienoto protokollēmumu par turpmākajām darbībām. Atsevišķām institūcijām ir atšķirīga interpretācijā par normatīvajos aktos ietverto regulējumu. Pamatproblēma ir jautājums par to, vai protokollēmumā nedublējas jau citos normatīvajos aktos noteiktais regulējums,” skaidroja Īvāne.
Tiesa, cerīgs šķiet fakts, ka, neskatoties uz dažādām nepilnībām, jau jaunnedēļ šis jautājums tiks skatīts Ministru kabinetā.
