Mēnesi pirms mācību gada sākuma joprojām nav apstiprināti pamatizglītības standarti

Vēstures skolotāju biedrība nosūtījusi vēstuli Laimdotai Straujumai (Vienotība), izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei (Vienotība), kā Izglītības departamenta vadītājai Evijai Papulei, paužot satraukumu, ka joprojām izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav apstiprinājusi pamatizglītības standartu.

Kā Latvijas Radio programmā „Pēcpusdiena” norāda Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Klišāns, standartu neesamība kavē jaunu mācību līdzekļu apstiprināšanu un izdošanu, kas visintensīvāk notiek vasaras mēnešos.

Vēstures skolotāji, diskutējot par 2014. gada 5.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināto ,,Noteikumu projektu ,,Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem””, pamanījuši būtiskas nepilnības šajā, „jaunajā” standartā, norāda Klišāns.

Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Klišāns

    Pamatizglītības programmā ir divi mācību priekšmeti, kuros apgūst vēsturi – Latvijas vēsture (paredzēta viena stunda nedēļā) un pasaules vēsture (paredzēta viena stunda nedēļā). Tā kā vēstures skolotāji ir ieinteresēti kvalitatīvi, loģiski, mūsdienīgi un skolēniem interesenti pasniegt šos mācību priekšmetus, nepieciešams atjaunot iepriekšējos normatīvajos dokumentos noteikto kārtību, iekļaujot atrunu "labākai Latvijas vēstures un pasaules vēstures apguvei norādītais mācību stundu skaits var tikt variēts, saglabājot mācību priekšmeta apguvei semestrī un gadā paredzēto stundu skaitu". Šobrīd šāda piezīme publicētajos dokumentos vairs nav atrodama.

    Arī bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, kura laikā tika dots akcepts šo pamatizglītības standartu mainīt, norāda, ka šī brīža situācijā vainojama ir ierēdņu neizdarība. Jo divi gadi ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai izstrādātu jaunus standartus un bez kavēšanās tos apstiprinātu. „Mani nedaudz mulsina, ka valsts pārvaldē var pagarināt termiņus vai atsaukt. Nesaprotu, kāpēc tas nav izdarīts,” piebilda Ķīlis.

    Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis

      Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst, ka divu gadu laikā paveikts nav nekas, jo tā nav bijusi prioritāte. Un jaunie standarti būtiski neatšķirsies no tiem, kas darbojās iepriekšējā mācību gadā. IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne gan nesniedz skaidru atbildi, kāpēc joprojām šie standarti nav apstiprināti, ja jau būtisku izmaiņu joprojām nav.

      IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne

        Diskusija ievilkusies ne tik daudz noteikumu projekta satura, bet drīzāk juridisko detaļu dēļ.

        „Saskaņošanas process bijis gana sarežģīts ne tik daudz par pašu noteikumu projekta saturu, cik par tam pievienoto protokollēmumu par turpmākajām darbībām. Atsevišķām institūcijām ir atšķirīga interpretācijā par normatīvajos aktos ietverto regulējumu. Pamatproblēma ir jautājums par to, vai protokollēmumā nedublējas jau citos normatīvajos aktos noteiktais regulējums,” skaidroja Īvāne. 

        Tiesa, cerīgs šķiet fakts, ka, neskatoties uz dažādām nepilnībām, jau jaunnedēļ šis jautājums tiks skatīts Ministru kabinetā.

        Saistītie raksti
        0 komentāri
        Pievienot komentāru
        Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
        Latvijā
        Ziņas
        Jaunākie
        Interesanti