Kurā brīdī mēs esam vieni no daudziem cilvēkiem, kuri neatpazīti iet pa ielu, iepērkas veikalā, izmanto iestāžu pakalpojumus, un kurā kļūstam par indivīdu, kura dati īpaši aizsargājami?
Zināms, ka jaunā Eiropas Svienības (ES) regula paredz stingrākus datu aizsardzības noteikumus un tā stāsies spēkā jau pēc mēneša. Taču joprojām ir daudz neskaidrību.
Datu regula pieņemta, jo tas, kas ar cilvēku datiem notiek pēdējā laikā, brīžiem kļuvis nekontrolējams.
Redzamākā daļa, ar ko arī Latvijā daudzi ir saskārušies – zvani uz privāto tālruni no dažādām firmām, kurām tālruņa numurs nav bijis pašu iedots.
Tāpat dažādas iestādes prasa nesamērīgu datu apjomu. Kā norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne - galvenais mērķis ir cilvēku datu sargāšana no to izmantošanas komerciāliem un politiskiem nolūkiem. Turklāt regula ir tieša, kas citiem vārdiem nozīmē – tās prasības jāpilda arī tad, ja tas vēl nav atrunāts katras valsts likumos.
“Tā kā nekādu izņēmumu tur nevar būt. Šis regulas teksts ir jāpiemēro pilnībā,” sacīja Čigāne.
Tomēr te arī sākas problēmas – kā saprast regulas tekstu un cik stingrs ir, piemēram, datu publiskošanas liegums? Skaidrs, ka daudz stingrāki noteikumi, kādus datus drīkst prasīt un kā lietot, būs uzņēmumiem un iestādēm. Bet kā ar katra paša atbildību? Vai savus draugus, kolēģus vai tuviniekus jubilejās varēs apsveikt ar radio, televīzijas vai avīzes starpniecību? Varēs – bet ar apsveicamā atļauju!
“Te nu gan būtu jāparūpējas katram pašam par to, ka tas cilvēks, ko es apsveicu, necels pretenzijas un viņš ir informēts, ka viņa dati šādā veidā tiks apstrādāti,” atzīst Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.
Bet vai varēs sociālajos tīklos ievietot fotogrāfijas no publiskas vietas, kur centrālā persona esi pats, bet fonā ir arī citi cilvēki?
“Ja viņi pasūdzēsies, noteikti būs stāsts par to, vai tas ir pamatoti, un varētu būt stāsts par to, ka nav saņemta attiecīga piekrišana, ja viņi ir ļoti identificējami un nevēlas būt bildē,” komentē Zeile.
Tas gan esot arī interpretācijas jautājums. Izņēmums, kad prasības nav tik stingras un droši var fotografēt un fotogrāfijas, kurā redzama iela ar visiem tajā esošajiem cilvēkiem, publiskot, būtu, piemēram, māksliniecisks vai žurnālistisks mērķis, skaidro Tieslietu ministrijā. Saeimas pārstāve šos jautājumus tulko brīvāk – tas vien, ka kāds ir trāpījies kadrā, uzreiz neesot datu regulas pārkāpums. “Ja nu kaut kāda fotogrāfija kaut kur gadās uz ielas, tad tas nav regulējami, un tas nav saprātīgs regulējums,” bilst Čigāne.
Pat ja tā ir tik sensitīva vietā kā slimnīcas ieeja, pie kuras fiksēts kāds cilvēks, un ir zināms, ka viņu sauc, piemēram, Jānis Bērziņš. “Pārkāpums ir tad, kad Jāņa Bērziņa sensitīvos datus, attiecībā uz to, kādas slimības ir Jānim Bērziņam tiek komerciāli notirgoti. Šajā gadījumā tur varētu būt kaut kādas intereses virzīt kaut kādas noteiktas reklāmas tieši uz Jāni Bērziņu, apzinoties, ka viņam ir šādas vai tādas kaites vai vainas,” saka Čigāne.
Ar regulu saistītos likumus Saeimā šobrīd skata Juridiskajā komisijā. Tās vadītājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) atzīst, ka skaidru atbilžu joprojām trūkst.
“Tas mērķis un virziens ir pareizs. Jautājums ir par praktisko piemērošanu, par ko tiešām ir daudz jautājumu gan deputātiem, gan sabiedrībā. Tas varbūt ir tas, kas vēl nav izdarītais mājasdarbs no Latvijas puses,” norāda Bērziņš.
To izpildīt tagad būšot tuvāko nedēļu jautājums.