Mēnesi pēc jaunās datu regulas - teju 300 sūdzības par pārkāpumiem

Mēneša laikā kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā 25.maijā Datu valsts inspekcija saņēmusi vairāk nekā 500 dokumentu gan elektroniskā, gan papīra veidā. Vismaz 57% no tiem ir sūdzības par personas datu pārkāpumiem, informēja inspekcijā.

Uzraugiem gan trūkst kapacitātes, lai nodalītu, cik daudz iesniegumu ir par privātpersonām un cik - par uzņēmumiem.

"Izvērtējot iekļauto informāciju, izsveram, vai ir pamats uzsākt administratīvā pārkāpuma lietu. Ja iekļautā informācija neatbilst inspekcijas kompetencei, tad tā tiek nodota tālāk pēc piekritības, bet, ja pārkāpums netiek konstatēts, tad par to informējam iesniedzēju," sūdzību izskatīšanas procesu raksturoja inspekcijas pārstāve Agita Silniece.

Viņa skaidroja, ka mēneša laikā neviens par pārkāpumiem saistībā ar regulu sodīts nav.

Tomēr esot lietas, kuru izpēte var ilgt vairākus mēnešus, tādējādi situācija varētu arī mainīties.

Maznozīmīgu pārkāpumu gadījumā, kad skaidri redzams, ka uzņēmumam vienkārši trūkst informācijas par regulas piemērošanu, inspekcija sniedz priekšlikumus, kā uzlabot darbu.

"Galvenais nav sodīt, bet gan būt uzņēmēja uzticamam palīgam un sadarbības partnerim, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā," pauž inspekcijā.

Inspekcija sniedz konsultācijas pa telefonu katru darba dienu no plkst.13 līdz 15.00, kā arī atbild uz vēstulēm, skaidrojot personas datu apstrādes un aizsardzības jautājumus, Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību piemērošanu un ieviešanu. Salīdzinot ar 2017.gada sešiem mēnešiem, šogad zvanu skaits esot sarucis, savukārt pieaudzis saņemto vēstuļu skaits.

Inspekcijā stāsta, ka biežāk uzdotie jautājumi, kas rada neskaidrības, ir par regulas prasību piemērošanu uzņēmuma darbā, kā arī privātpersonu tiesībām. Tāpat padomi nepieciešami regulas pantu interpretācijā un datu apstrādes samērīguma ievērošanā.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula pieņemta 2017.gadā, bet piemērot to sāka no 2018.gada 25.maija. Ar tās piemērošanu saistītas nianses noteiktas 21.jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā, kurā norādīts, ka likums neattiecas uz datu apstrādi personiskām vajadzībām. 

Regulas ieviešana sabiedrībā izraisījusi neizpratni par to, kā turpmāk drīkst rīkoties ar citu datiem. Lai gan regula lielākoties vērsta uz privātpersonu datu aizsardzību, lai uzņēmumi tos uzkrātu saprātīgā apjomā un neizmantotu savas peļņas vairošanai, bijušas diskusijas arī par pašu privātpersonu tiesībā publicēt citu datus sociālajos tīklos. Par to bijuši dažādi viedokļi pat ekspertu vidū.

Tieslietu ministrija apkopojusi biežāk izplatītos mītus par regulu. Viens no tiem ir par to, ka nedrīkst publicēt informāciju par sevi vai citām personām sociālajos tīklos, tajā skaitā atzīmēt savus draugus.

Regula uzliek par pienākumu datu vācējiem un apstrādātājiem būt godprātīgiem pret tiem, kuru dati tiek vākti, - izstāstīt un informēt par nosacījumiem. Tā paredz, ka personas dati nav uzņēmuma īpašums, ar kuriem tas var rīkoties, kā vēlas. Tāpat regula tiek uztverta kā motivācija sakārtot savu darbu, lai personas dati tiktu pienācīgi aizsargāti. Uzņēmumiem tīri praktiski tas paredz dažādu līgumu un dokumentu maiņu, kā arī personu datu drošības uzlabošanu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti