Ebreju kapi Rēzeknē sadalīti divās daļās - to senajā daļā, kur reģistrēti pat vairāk nekā 200 gadus veci apbedījumi, un jaunajā kapsētā, kur redzami vien ap simts apbedījumu. Tieši šeit arī uzdarbojās huligāni. Rēzeknes ebreju kapsēta atrodas pilsētas nomalē, kur nav ne ražošanas uzņēmumu, ne arī dzīvojamo māju. Kā stāsta Ebreju kopienas pārstāvis Levs Šenkers, iespējams, tieši tāpēc gan arī iepriekšējos gados, gan arī šoruden kapsētu kā savdabīgu izklaides vietu ir izvēlējušies huligāni:
“Te viss kalns bija nosēts stikla pudeļu lauskām, te žogs izlauzts vairākās vietās. Tagad šī vieta jau daudz maz ir sakārtota, bet bija pilnībā izlauzts žogs, nogāztas un sasistas granīta vāzes. Izdemolētas vairākas kapu kopiņas. Šī nogāze - vieta, kur 1941. gadā tika nošauti Rēzeknes ebreji - bija nosēta sisto pudeļu stikliem, ziediem, kas bija izgāzti no puķupodiem un vāzēm. Tas viss izskatījās tiešām briesmīgi.”
Vairākus hektārus lielo ebreju kapu teritoriju apsaimnieko pašvaldība. Kā atzīmē Rēzeknes Pilsētas saimniecības pārvaldes galvenā speciāliste komunālinženiere Nellija Sināte,
ebreju kapsētā šogad huligāni uzdarbojušies jau vairākas reizes, taču tikai pēdējoreiz nodarījuši bojājumus ne tikai pašvaldības, bet arī privātīpašumam:
“Pirmo reizi tas bija 11. augusts, kad tika sabojāti desmit žoga koka vairogi, 14. augustā tika sabojāti trīs betona žoga vairogi, 23. augustā tika apzīmēti un aprakstīti astoņi koka vairogi. Ar to tas viss nebeidzās – 8. septembrī notika riktīgs vandālisma akts, kad tika sadauzītas puķu vāzes, izrauti svečturi, izmētātas puķes.”
Pēc iesniegumu saņemšanas no Rēzeknes pašvaldības, policija uzsākusi meklēt kapu postītājus un pirms pāris dienām tie arī tika aizturēti. Vairāki no viņiem ir nepilngadīgi. Par piemērojamo sodu lems tiesa, stāsta Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes pārstāve Anastasija Laizāne:
“Saistībā ar notikušo tika uzsākts kriminālprocess. Pārkāpēju noskaidrošanai bija veikti dažādi neatliekamie operatīvie pasākumi. 12. septembrī kriminālpolicijas darbinieki noskaidroja un aizturēja jauniešu grupu četru personu sastāvā. Tie ir divi 2001. gadā dzimuši, viens 2002. gadā dzimis un viens 1997. gadā dzimis jaunietis. Visas šīs personas jau agrāk bija nonākušas policijas redzeslokā.”
Iepriekš Rēzeknes domes priekšsēdētājs paudis viedokli, ka vandalisma akti nav attiecināmi uz sīku huligānismu, bet gan apzinātu nacionālā naida kurināšanu, kā arī mērķtiecīgu gan pašvaldības, gan privātpersonu īpašuma bojāšanu. Viņš norāda, ka
Rēzeknes iedzīvotāji pagātnē ļoti smagi cietuši no traģiskajiem holokausta notikumiem, tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka tamlīdzīgi nodarījumi tiek uztverti ļoti asi.
Tikmēr policijā norāda, ka aizturētie jaunieši noliedz, ka šie vandalisma akti būtu saistīti ar nacionālā naida kurināšanu vai vai kādas atsevišķas tautas diskrimināciju.
“Gribas ticēt, ka tā nav kādas īpašas attieksmes izrādīšana pret citas tautības cilvēkiem, gribas ticēt, ka tie ir vienkārši vandaļi,” izrādot ebreju kapsētā apbedīto rēzekniešu - ievērojamu mūziķu, ārstu, kultūras darbinieku - apbedījuma vietas, ar sarūgtinājumu saka Levs Šenkers, uzsverot, ka ebreju kopiena nosoda jebkuru tādu vandalismu aktu un, viņaprāt, nav svarīgi, kurā kapsētā tas būtu veikts.
Tuvākajā laikā Rēzeknes pašvaldība plāno atjaunot žogu apkārt ebreju kapsētai. Tas kopumā pilsētai izmaksās vairāk nekā piecus tūkstošus eiro.
