Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā parādījusies informācija par diviem bērniem, kuri ģimenes dzīvokļos atrasti miruši. Vienā gadījumā uz aizdomu pamata aizturēts tēvs, otrā – audžutēvs. Abi bērni bija mazgadīgi. Liepājas gadījumā – divgadnieks, kura ķermenis noklāts ar zilumiem. Ģimene jau iepriekš bijusi sociālā dienesta redzeslokā un kopš 21. decembra arī Liepājas bāriņtiesas uzraudzībā. Tomēr bāriņtiesā lieta uzsākta par otru mātes bērnu.
"Ir uzsākta pārbaudes lieta, lai izvērtētu, vai ģimenē esošā bērna aprūpe ir atbilstoša un droša. Plašāku informāciju par ģimenē esošo un konstatētajiem apstākļiem ir grūti komentēt, jo informācija mums ir nepilnīga," stāstīja bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele.
Bāriņtiesā draudus bērna dzīvībai un pamatu izņemšanai no ģimenes šobrīd neredz, taču situācija tiek vērtēta. Pašlaik institūcija sniedz sociālo palīdzību ģimenei, skaidroja Ziemele.
Izmeklēšana vēl turpinās arī Rīgas gadījumā, kas notika aptuveni pirms mēneša. Rīgas Sociālajā dienestā skaidroja, ka vardarbības gadījumi pieauguši pandēmijas laikā un joprojām saspīlējums attiecībās ģimenēs ir izteikts. Taču, ja no tā cieš bērns, kurš pats ziņot nespēj, tad galvenā atbildība ir līdzcilvēkiem, stāstīja Sociālā darba nodaļas vadītāja Marina Fiļipova.
"Protams, ja bērns vēl neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, tad tā ir apkārtējā vide, kas var novērot kaut kādas pazīmes par iespējamu vardarbību vai bērnu tiesību pārkāpumiem. Savukārt, ja bērns jau apmeklē bērnudārzu, tad tie ir pedagogi, pirmsskolas izglītības personāls. Un tad ir svarīgi nebaidīties un ziņot," sacīja Fiļipova.
Sociālajā dienestā konstatēts, ka 2021. gada pirmajā pusgadā 1034 gadījumos bērni ir iesaistīti vardarbībā. Kopumā pa visu gadu valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma 164 bērni, no tiem ceturtdaļa vecumā no 3 līdz 6 gadiem.
Saspīlējumu ģimeņu attiecībās pēdējos gados jūt arī krīzes centrā "Skalbes". Tur var saņemt palīdzību, lai šīs attiecības sakārtotu, stāstīja centra klīniskā psiholoģe Zane Avotiņa.
"Ja es apzinos, ka kaut kas īsti nav kārtībā, ja nenotiek lietas tā, kā es esmu iecerējis, tad ir svarīgi nepalikt vienam. Bieži vien vecāki izjūt nekompetences sajūtu, ka viņi netiek galā ar ikdienas izaicinājumiem, darbiem, ar bērnu sekmēm, un tas rada saspīlējumu. Vecākiem bieži liekas, ka viņi netiek galā ar šo vecāka lomu un nespēj atbalstīt bērnus," skaidroja Avotiņa.
Taču pēc palīdzības vēršas vien tie, kuri atpazīst šo savu grūtību. Ir arī vecāki, kas nāk uz krīzes centru ar lūgumu “salabot” savu bērnu. Avotiņa skaidroja, ka šādos gadījumos vienmēr jāmainās ir arī vecākam un pie attiecībām jāstrādā visiem.
Kad jau agri un skaidri zināms, ka ar bērna audzināšanu galā netiks, vecāki mēdz bērnus nodot glābējsilītē. Pandēmija īpašas izmaiņas gan nav ieviesusi – aizpērnajā gadā atstāti četri mazuļi, bet pagājušajā trīs. Joprojām visaktīvākais gads bijis 2010. – pēc finanšu krīzes. Taču glābējsilītes palīdzības tālrunis izjūt vecāku pieaugošo satraukumu.
