«Melu detektors» pārbauda Latvijas Reģionu apvienību

 Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.

Ceturtajā diskusijā žurnālisti iztaujāja Latvijas Reģionu apvienības vēlēšanu apgabalu sarakstu līderus Ingu Biti, Ievu Branti, Nelliju Kleinbergu, Juri Viļumu un Edvardu Smiltēnu, kurš ir arī apvienības premjera kandidāts. Pilns diskusijas atšifrējums pieejams šeit.

Edvards Smiltēns par savu pieredzi Valsts prezidenta vēlēšanās

Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!

Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.

Raidījumu un tā atšifrējumu var redzēt šeit.

Stāstot, kāpēc LRA nenosauc Valsts prezidenta kandidātu, Smiltēns stāstīja, ka vēlas izvairīties esošās vēlēšanu kārtības veicinātā  “politiskā tirgus” un, apliecinot savu pieredzi, sacīja, ka pats vēlējis trīs valsts prezidentus. Patiesībā viņš piedalījies divu prezidentu ievēlēšanā.

Smiltēns: “Es esmu vēlējis trīs Valsts prezidentus savas karjeras laikā.”

Smiltēns sarunā ar “Melu detektoru” sāka skaitīt vēlreiz un secināja, ka raidījumā kļūdījies. Viņš par Saeimas deputātu kļuva 2010.gadā un nepilnu gadu vēlāk piedalījās balsošanā, kurā par Valsts prezidentu kļuva Andris Bērziņš. Savukārt 2015.gadā, jau 12.Saeimas laikā, Smiltēns piedalījās pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ievēlēšanā.

Juris Viļums par zemākiem nodokļiem uzņēmējdarbībā

Juris Viļums, skaidrojot, kur partija plāno iegūt līdzekļus solījumu izpildei, norādīja uz augošajiem budžeta ieņēmumiem un sacīja, ka beidzot eksports pārsniedzis importu. Viņa “beidzot” gan ir lietots nevietā.

Viļums: “Cik saprotu, šobrīd ir vēsturisks brīdis, kad beidzot ir eksports pārsniedzis importu.”

Pateicoties straujajai ekonomikas izaugsmei, Latvijas preču un pakalpojumu ekports pārsniedzis importu jau vairākus gadus pēc kārtas, liecina Latvijas Bankas dati. Preču sadaļā eksports gan ir ar mīnus zīmi pret importu, bet to ar uzviju sedz pakalpojumu eksports, kas ir lielāks nekā pakalpojumu imports.

Arī VAS Latvijas attīstības finanšu institūcijas “Altum”  vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis norāda, ka eksports pārsniedzis importu jau pirms pāris gadiem un patīkami, ka šī tendence turpinās. Viņš norāda, ka liels nopelns tajā ir pakalpojumu eksportam - kamēr krities dzelzceļa un finanšu pakalpojumi, šo kritumu ir pārpildījušas citas pakalpojumu nozares - tūrisms un atpūta, autopārvadājumi, aviācija, datoru un IT pakalpojumi, būvniecība. Viņaprāt, šīs tendences turpināsies, jo ekonomika aug arī visās LV tirdzniecības partnervalstīs, un pieprasījums pēc LV precēm un pakalpojumiem būs pietiekams.

Ieva Brante par ārvalstīs dzīvojošo balsotāju aktivitāti

Brante raidījumā atbalstīja kolēģi Smiltēnu par iespēju vēlēšanās balsot elektroniski, lai atvieglotu diasporas iespējas piedalīties. Kā argumentu viņa minēja zemo ārvalstīs balsojušo pilsoņu īpatsvaru, taču Brantes nosauktais skaitlis ne tuvu neatbilst patiesībai.

Brante: “Mēs nedrīkstam aizmirst šo jautājumu, mums ir jāmeklē risinājumi, kā atvieglot mūsu pilsoņiem, diasporai iespēju vēlēt. Šobrīd ir palielināts vēlēšanu iecirkņu skaits, un jāskatās, kāda tā būs situācija, jo pagājušajās vēlēšanās bija nobalsojuši vien 10 procenti.”

Patiesībā ārvalstīs dzīvojošo aktivitāte ir augstāka. Pašreizējās Saeimas vēlēšanās 2014.gadā piedalījās 26,42 procenti (23 116 cilvēki) no ārvalstīs reģistrēto balsstiesīgo pilsoņu skaita, bet 2011.gadā, kad tika sasauktas ārkārtas Saeimas vēlēšanas, - 27,34 procenti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Kopējā aktivitāte 12.Saeimas vēlēšanās bija 58,85 procenti.   

Brante “Melu detektoram” sacīja, ka par diskusijā minētajiem 10% viņai teicis viņas palīgs. “Es uzticējos, nepārbaudīju,” teica Brante.

Brante par nereģistrētu attiecību tiesisko aizsardzību

Argumentējot pret kopdzīves likumu, kas aizsargātu nereģistrētās attiecībās dzīvojošu cilvēku tiesības, Brante norādīja, ka šiem cilvēkiem ir jānoslēdz laulība un viedokli pamatoja ar it kā Augstākās tiesas pēc “Maxima” traģēdijas pausto. Taču viņas minētajā “Maxima” lietā Augstākā tiesa neko nav lēmusi, savukārt citās līdzīgās lietās tiesas nostāja bijusi atšķirīga.  

Brante: “Tas, kas ir jāizdara šiem cilvēkiem, šiem cilvēkiem ir jāslēdz juridiskā laulība. Laulību mēs varam slēgt vai nu dzimtsarakstu nodaļā, vai nu baznīcā. Un Augstākā tiesa pēc “Maximas” traģēdijas arī uz to bija norādījusi, un kopdzīves likums šajā gadījumā nav iespējams.”

Brante '’Melu detektoram” apstiprināja, ka runājusi par lietu, kurā “Maxima” sagrūšanā bojāgājušā glābēja dzīvesbiedre tiesai prasība konstatēt civillaulības faktu. Lai gan pāris vairākus gadus dzīvoja kopā, viņi nebija laulāti, līdz ar to sievietei pēc dzīvesdrauga bojāejas nebija tiesību saņemt kompensāciju. Taču šī lieta netika izskatīta tālāk par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu, kas sievietes prasību noraidīja. Kā “Melu detektoram” sacīja biedrības “Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele-Luņova, glābēja dzīvesbiedre toreiz lēmumu nepārsūdzēja, jo, pateicoties bojāgājušā tuvinieku lēmumam, tomēr saņēma daļu viņiem izmaksātās kompensācijas.

Atzinusi, ka ir kļūdījusies, vēlāk Brante, kas pēc izglītības ir juriste, “Melu detektoram” norādīja uz citu lietu, kas tika izskatīta Augstākās tiesas (AT) Senātā pusotru gadu pirms “Maxima” traģēdijas. Proti, tajā tika analizēts, vai vīrietim, kurš kopā ar nelaulāto dzīvesbiedri dzīvojis viņas īrētā pašvaldības dzīvoklī, bija tiesības pēc viņas nāves kā ģimenes loceklim pārņemt īres tiesības. Tiesa nolēma, ka faktiskais laulātais nav atzīstams par īrnieka ģimenes locekli likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē, un, kā norādīja Brante, atzina, ka nav kompetenta kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam. Taču AT Senāts arī pauda viedokli, ka ir nepieciešama “likumdevēja nepārprotama izšķiršanās par jautājumu, vai tiesiski ir atzīstamas partnerattiecības”.

Vienlaikus jānorāda, ka tiesu praksē ir bijis arī atšķirīgs lēmums. Pēc tam, kad 2011.gadā Jēkabpilī apšaudē spēļu zālē gāja bojā policists, tiesā vērsās viņa nelaulātā dzīvesbiedre un tiesa atzina kopdzīves faktu, pēc kā viņai tika izmaksāta kompensācija.

Inga Bite par viendzimuma partneru tiesisko aizsardzību

Uz raidījuma vadītāja jautāto, kā panākt valsts aizsardzību cilvēkiem, kas dzīvo viendzimuma attiecībās, ja viņi nevar slēgt laulību, Bite atbildēja:

“Slēgt cita veida civiltiesiskus darījumus, kas šobrīd jau ir iespējami. Tie ir divi pieauguši, rīcībspējīgi cilvēki, viņiem nevar būt kopīgu bērnu, jo laulības galvenais mērķis ir aizsargāt kopīgos bērnus. Viņi ar savu rīcībspēju var slēgt jebkurus civiltiesiskus darījumus.”

Uz papildjautājumu, kas ir bubulis, kāpēc to [partnerattiecību reģistrēšanu] nevar atļaut darīt ar likumu, Bite atbildēja, ka tas neesot vajadzīgs: “Tas vienkārši nav nepieciešams, šeit nav bubuļu, tas vienkārši nav nepieciešams.”

No Bites teiktā izriet, ka jau pašlaik viendzimuma partnerattiecībās dzīvojoši cilvēki var iegūt to pašu tiesisko aizsardzību, ko laulībā esoši partneri, ja vien noslēdz civiltiesiskus darījumus. Taču tā nav patiesība. Portāls LSM jau rakstījis, ka pilnvaras un līgumi viendzimuma pāriem neatrisina ne uzturēšanās jautājumu dzīvesbiedram no trešās valsts, ne tiesības uz mantojumu vai testamentu, ko var apstrīdēt neatraidāmie mantinieki un pusi no novēlētā pieprasīt sev. Ar tām neko nevar mainīt arī procesuālajās tiesībās, piemēram, administratīvajā procesā, un civilprocesā viendzimuma partnerim nav tiesību atteikties liecināt pret dzīvesbiedru. Lai gan Bite diskusijā sacīja, ka viendzimuma pāriem nevar būt kopīgu bērnu, bērni šādās ģimenēs aug un arī šajā ziņā partneru tiesības ir ierobežotas, proti, gadījumā, ja bioloģiskais vecāks iet bojā, otram nav automātisku tiesību būt par bērna aizbildni.

Uz to, ka partnerattiecību, tostarp viendzimuma, tiesiskajā regulējumā ir nepilnības, 2011.gada ziņojumā norādījis arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš aicināja Saeimu sakārtot regulējumu, veicot grozījumus vairākās tiesību normās, kas attiecas uz pacientu tiesību aizsardzību, interešu konfliktu novēršanu, procesuālajām tiesību normām, personas sociālajām tiesībām un tiesībām uz informāciju.

Ieva Brante par laulības aizsardzību Satversmē

Papildinot kolēģes Bites nostāju pret viendzimuma partneru tiesību nostiprināšanu ar likumu, Brante sacīja, ka tas būtu pretrunā ar Satversmi un tās preambulu.

Brante: “Es gribētu vērst arī uzmanību uz Satversmi. Tas būtu pret mūsu Satversmi. Satversmes preambula to skaidri norāda.”

No Brantes teiktā noprotams, ka viņa vērš uzmanību uz Satversmē noteikto, ka laulība ir savienība starp sievieti un vīrieti. Taču šī laulības definīcija nav iekļauta preambulā, ko pieminēja Brante, bet gan valsts pamatlikuma 110.pantā. Satversmes grozījumi, kas noteica, ka laulība ir savienība starp vīrieti, tika pieņemti pēc Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas 2005.gadā. Vienlaikus gan 110.pantā joprojām teikts, ka Satversme aizsargā arī ģimeni un vecāku un bērnu tiesības.

Savukārt Satversmes preambulu jeb ievadu Saeima pieņēma 2014.gadā ar mērķi nostiprināt Latvijas valsts pastāvēšanas pamatus, un tā nenorāda, kāda veida ģimenes vai partnerattiecības valsts aizsargā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti